Iepazīsimies – Jānis Uzulnieks

Kā Tu nonāci “Clean R” kolektīvā?

Atsaucos sludinājumam, ka topošs uzņēmums meklē vadītāju. Bija skaidrs, ka runa ir par pārmaiņu vadību, un tas man bija noteicošs faktors, jo ar pārmaiņu un krīžu vadību esmu nodarbojies jau aptuveni 12 gadus. Līdz 2007. gada krīzei man bija neliels uzņēmums, kas strādāja būvniecības jomā, bet, līdzīgi kā daudziem citiem, finanšu krīze izmainīja ierasto dzīves ritmu. Tolaik es pieņēmu lēmumu, ka izmantošu krīzi tam, lai iegūtu papildu izglītību. Divus gadus nodzīvoju Londonā, kur pirmajā mācījos starptautiskā biznesa vadību, iegūstot maģistra diplomu. Otro gadu pavadīju starptautiskā uzņēmumā, kur pirmo reizi saskāros ar pārmaiņu vadību. Šis izrādījās pareizs lēmums, jo divu gadu laikā man bija iespēja “pārziemot” pasaules finanšu krīzi, ne tikai iegūstot izglītību un sperot pirmo soli pārmaiņu vadības nozarē, bet arī iepazīstot dažādas pasaules kultūras un apceļojot Britu salas, kuras var lepoties ar burvīgu dabu un bagātīgu vēsturi. Tas bija lielisks ieguldījums izaugsmē.

Vai studijās uzzināji ko kardināli jaunu? Tev  taču jau bija praktiska pieredze biznesā.

Ņemot vērā, ka līdz tam mans bizness bija pilnībā koncentrēts Latvijā, Londona deva plašāku skatu uz pasauli, daudzveidīgāku kontekstu tam, kā lietas tiek uztvertas citās kultūrās. To, cik atšķirīgs ir mūsu uztveres mērogs, spilgti parādīja pirmā lekcija, kad iepazinām viens otru. Meitene no Ķīnas sevi stādīja priekšā kā nelielas pilsētas iedzīvotāju, kurā dzīvo tikai divi miljoni cilvēku (cik visā Latvijā). Šī atšķirība ir izteikti jūtama domāšanā un lēmumu pieņemšanā. Jaunieguvums bija praktiska pieredze saskarē ar biznesa kultūru dažādību, kas pārmaiņu vadībā dažkārt pat var nospēlēt izšķirīgo lomu.

Kā veidojās Tava profesionālā pieredze pārmaiņu vadībā?

2009. gadā mani kā biznesa konsultantu uzaicināja iesaistīties britu uzņēmuma investīciju projektā Kaļiņingradā. Tur bija vajadzīgs cilvēks, kurš pārzina ne tikai krievu un angļu valodu, bet arī šīs abas biznesa kultūras. Tieši abu šo kultūru dažādā biznesa procesu uztvere bija iedzinusi investīciju projektu strupceļā, kas man bija jāsakārto. Gadu pavadīju Kaļiņingradā, un kopš tā laika esmu piedalījies vairākos pārmaiņu procesos dažādās nozarēs un valstīs. Esmu strādājis ar privātajiem investoriem, ar bankām, pārveidojis uzņēmumus tā, lai tie atgūtos un varētu sākt jaunu attīstības posmu.

Kas Tevi ieinteresēja “Clean R” piedāvājumā?

Pēdējo gadu laikā vairākkārt biju domājis par to, ka varētu atgriezties Latvijā un pievērsties kādai no augošām nozarēm, kur būtu noderīga mana līdzšinējā pieredze. Un izrādījās, ka “Clean R” ir tieši šāda cilvēka meklējumos. Runa ir par uzņēmuma restrukturizāciju, nodalot vienu – telpu uzkopšanas – funkciju no pārējā uzņēmuma. Telpu uzkopšanas departaments faktiski jau ilgāku laiku funkcionēja kā pašpietiekams bizness ar saviem klientiem, saviem darbiniekiem, pats ar savu attīstības ceļu. Ir tikai loģiski, ka šāda struktūra tika pārveidota par atsevišķu uzņēmumu, kurš pēc sava apjoma būs viens no trim lielākajiem spēlētājiem savā nišā. ”Vizii” ir uzņēmums ar aptuveni 700 darbiniekiem. Tā  klienti  ir “Rimi”, “Maxima”, lidosta “Rīga”, tirdzniecības centrs “Spice”, “Apranga” veikali un citi lieli uzņēmumi. Apgrozījums ir aptuveni 7.5 miljoni eiro gadā, – “Vizii” jau tagad ir liels uzņēmums ar veiksmīgām iestrādēm un labu attīstības potenciālu.

Ko saskati kā savus būtiskākos uzdevumus tuvākajam pusgadam, gadam?

Mēs esam sekmīgi nodrošinājuši darbinieku pāreju un integrāciju “Vizii”. Paldies Clean R par tik čaklu, sinerģisku un zinošu komandu, kā arī jaunajiem kolēģiem, kuri pievienojās man šajā lieliskajā izaicinājumā.  Turpināsim strādāt, lai digitalizētu un automatizētu virkni procesu, jo tā var paaugstināt biznesa efektivitāti un kvalitāti. Tie ir svarīgi pamatnosacījumi biznesa turpmākai izaugsmei. Tas skar gan komunikāciju ar klientiem, gan iekšējos procesus uzņēmumā. Darāmā ir daudz, lai kļūtu ne vien par nozarē labāko darba devēju, bet arī padomdevēju klientiem. Arī Covid-19 pandēmija rada izaicinājumus.

Pārmaiņu un krīžu vadība saistīta ar lielu stresu. Kā spēj no tā atbrīvoties?

Man palīgs vienmēr ir bijis sports. Agrāk, jaunībā, nodarbojos ar komandu sporta veidiem – basketbolu, rokasbumbu un citiem. Vēlāk, kad saistībā ar darbu sākās bieža pārceļošana no vienas valsts uz citu, pievērsos individuālai sportošanai. Vispirms jāpiemin skriešana – lai uz kuru vietu pasaulē dotos, somā vienmēr pirmos ielieku skriešanas apavus un sporta drēbes. Ir noskriets maratons Rīgā (3 h 58 min), kā arī vairāki pusmaratoni – Kijevā, Maskavā, Londonā un citur. Otrs hobijs, kas man sirdij tuvs, ir viss saistībā ar kalniem – kāpšana, taku skriešana kalnos un snovošana. Kas attiecas uz kāpšanu kalnos, esmu vienas dienas distanču piekritējs – līdz virsotnei un atpakaļ –, taču, ja aizbraucu uz kalniem, tad katru dienu veltu vienam kāpienam – vienā dienā veicu solo (viens pats), ko sarežģītāku, otrā dienā ar ģimeni ko vieglāku. Desmit dienās parasti izdodas pieveikt kādas astoņas virsotnes un vēl kādu ekstrēmo pārgājienu trasi (via-ferrata).

Kurš no kalniem bijis grūtākais un palicis atmiņā īpaši spilgti?

Īpaši atmiņā ir palicis pirmais kalns – kā jau ar visām lietām, kas ar mums notiek pirmo reizi. Man tas bija Risijs Augstajos Tatros. Bija ļoti izaicinoši apstākļi – bieza migla, redzamība kādi 30 metri, sajūta, ka ir tikai kalns un es. Ņemot vērā, ka todien gāju solo (kas ir pārgalvīgi un ko neieteiktu iesācējiem), tā bija mana kā kāpēja iesvētīšana. Sasniedzot virsotni, bija skaidrs, ka šis ir tas, kas sniedz man “pareizo” emociju buķeti – bailes un ziņkāri uz katra soļa. Tā ir cīņa ar sevi, savu ego, arī grūtu lēmumu pieņemšana. Ir bijis tā, ka pašsajūtas vai laika apstākļu dēļ turpināt kāpt nedrīkst. Lai kā to gribētos, bet ir jāizvērtē situācija un jāpieņem atbildīgs lēmums. Tieši tāpat kā biznesā.

“Pārmaiņu noslēpums ir fokusēt visu savu enerģiju nevis cīņai ar veco, bet radot ko jaunu.” Sokrāts.