Nepērc lieku un šķiro lietošanai nederīgo – vienkārši soļi, kā sekmēt vides ilgtspēju

Ceturtdien, 22.aprīlī, ar dažādiem pasākumiem visā pasaulē tiks atzīmēta starptautiskā Zemes diena. Tās mērķis ir pievērst iedzīvotāju uzmanību tam, kā padarīt dzīvesveidu videi draudzīgāku un ilgtspējīgāku. Vides pakalpojumu uzņēmums “Clean R” ir apkopojis būtiskākos padomus, kā vienkārši varam samazināt patēriņu, atkritumu radīšanu un atbildīgi parūpēties par to pārstrādi jaunos materiālos un resursos.

“Redzot, ka aptuveni 40% no sadzīves atkritumu konteineru sastāva ir virtuves pārpalikumi, mēs vēlējāmies uzzināt, cik daudz cilvēku spēj atklāti sev atzīt, ka atkritumos izmet ne vien pārtiku, bet pastarpināti arī naudu. Pētījuma rezultāti ir visai satraucoši – pārtiku atkritumos izmet divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju, visbiežāk dārzeņus un piena produktus, turklāt –­ jo turīgāki cilvēki, jo brīvāk viņi izturas pret šo resursu izšķērdēšanu. Mēs pērkam vairāk nekā varam apēst, “apaugam” ar nevajadzīgām lietām, kuras neizmantojam vai lietojam pavisam nedaudz. Pēc kāda laika tās izmetam, lai atbrīvotu vietu jaunām, ne pārāk vajadzīgām mantām, kas atkal klāsies putekļiem. Tas ir apburtais loks, no kura ir jāizlaužas. Tāpat ir nepieciešams sevi radināt pie atkritumu šķirošanas, dodot iespēju izmestajām mantām pārtapt jaunos materiālos un resursos,” uzsver “Clean R” valdes loceklis Guntars Levics.

Mums ir ne vien jāparūpējas par to, ko darām ar jau radītajiem atkritumiem, bet arī jāmaina ikdienas paradumi, lai samazinātu atkritumu pieaugumu. Šos paradumus var veidot, veicot apdomīgākus pirkumus, izvēloties kvalitatīvākas preces un izstrādājumus, atsakoties no liekā iepakojuma, dodot priekšroku pārstrādājamiem materiāliem un pajautājot sev, vai man tiešām tas ir vajadzīgs. Apzināta atbilde uz jautājumu atklās, vai pakļaujamies mirkļa iegribām vai gluži pretēji – spējam veikt pārdomātus pirkumus un aizņemties nepieciešamo no kaimiņa vai īrēt.

Ieteikumi, kā ikdienā dzīvot videi draudzīgāk:

1. Samazini pārtikas atkritumus:

• pirms dodies uz veikalu sagatavo sarakstu ar pārtikas pirkumiem;
• plāno maltītes;
• izmanto ēdiena pārpalikumus jaunu maltīšu pagatavošanai;
• pareizi uzglabā pārtiku, lai tā iespējami ilgi paliktu svaiga.

2. Šķiro atkritumus, kurus var pārstrādāt jaunos materiālos un resursos:

• šķiro stiklu, plastmasu, metālu, papīru, tekstilu, elektroierīces un pat būvniecības atkritumus. Izmetot sašķiroto iepakojumu, to saplacini;
• kompostē virtuves un dārza atkritumus vai izmet tos brūnajā BIO konteinerā. Izmetot bioloģiski noārdāmos atkritumus konteinerā, vienmēr tos izber no maisiņa, kurā atkritumi uzkrāti. BIO atkritumi plastmasas vai papīra maisiņā nav pārstrādājami, un visa šķirošana būs bijusi veltīga.

3. Izvairies no lieka patēriņa un pārtēriņa:

• lieto vairākkārt izmantojamos iepirkšanās maisiņus, piemēram, auduma maisiņu, kas kalpos ilgi;
• izvairies no liekiem, otrreiz nepārstrādājamiem iepakojumiem. Izvēlies iepirkties veikalos, kur ir pieejama sverama prece, ko vari iesvērt savā daudzkārt lietojamā trauciņā vai burciņā;
• ej uz pārtikas veikalu paēdis, jo izsalcis nopirksi pārtiku pārāk lielā apjomā;
• pirms pērc ko jaunu, izvērtē lietoto preču piedāvājumu, jo tā vari pagarināt šo izstrādājumu dzīvi un neveicināt lieku patēriņu.

4. Parūpējies par tīru vidi:

• ja pastaigas laikā redzi izmētātus atkritumus, savāc tos un nogādā līdz atkritumu tvertnei;
• ja pamani nelegālus atkritumu izvedējus dabā, ziņo par tiem Vides SOS un pašvaldības policijai;
• ja būvē, remontē vai jauc nost, šķiro būvniecības atkritumus un nogādā tos pārstrādei.

Atkritumu šķirošana ir ne vien videi ilgtspējīgāka, bet arī palīdz ietaupīt naudu

Šķirojot atkritumus, mēs ietaupām gan naudu, gan dabas resursus, palīdzam radīt jaunu vērtību, esam atbildīgi un saudzējam vidi. Tādi šķirotie atkritumi kā iepakojums, stikls un tekstils tiek savākti un pārstrādāti bez maksas. Bioloģiski noārdāmo atkritumu (pārtikas un dārza atkritumu) apsaimniekošanas maksa ir būtiski lētāka nekā nešķirotiem sadzīves atkritumiem,  kamēr nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksa ar katru gadu pieaug un turpinās pieaugt. Proti, ja pērn dabas resursu nodokļa likmes par sadzīves atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonos  bija 50 eiro/tonnā, šogad tie jau ir 65 eiro/tonnā, un katru nākamo gadu cena pieaugs vēl par 15 eiro tonnā. Arī izmaksas par būvniecības atkritumu apsaimniekošanu var būtiski samazināt, ja tos rūpīgi sašķiro, piemēram, atsevišķi saliekot koksni, stiklu, ķieģeļus, flīzes un līdzīgus materiālus. 

Atkritumu pārstrāde mazina vajadzību pēc pirmatnējām izejvielām – koka, grants un akmeņiem, metāla rūdas, naftas un citiem dabas resursiem, kā arī samazina ūdens un energoresursu patēriņu. Šķirotos atkritumus var pārvērst jaunos materiālos un resursos. No otrreizējām izejvielām gatavo olu iepakojumu kastes, papīra dvieļus, vienreizlietojamos papīra traukus, piezīmju blokus un klades, alumīnija, plastmasas un stikla dzērienu iepakojumu. Pārstrādātu plastmasu izmanto siltinājumam biezajās jakās un segās, jaunās mugursomās, apģērbā un neskaitāmās citās mantās, ko lietojam ikdienā. Būvniecības atkritumus pārstrādā augsnē, akmeņos, šķembās un koksnē. Riepas, kas ir bīstamie un dabai īpaši kaitīgie atkritumi, pēc pārstrādes tiek izmantotas ceļu būvē un var kļūt arī par celiņa segumu stadionos vai bērnu rotaļu laukumos. Bioloģiski noārdāmie atkritumi ir izejmateriāls biogāzes un komposta ražošanai.

Ikdienā šķirojot atkritumus, mēs arī samazinām atkritumu poligonu noslodziun neradām jaunus atkritumu kalnus, kuros aprok nešķirotus un nepārstrādājamus atkritumus, kas rada vides piesārņojumu. Galu galā neuzkraujam savus atkritumus uz nākamo paaudžu pleciem.