Biolo\u0123iski no\u0101rd\u0101mie jeb BIO atkritumi joproj\u0101m veido aptuveni 40% no ne\u0161\u0137iroto sadz\u012bves atkritumu konteinera sast\u0101va. Tos kop\u0101 ar sadz\u012bves atkritumiem aizved apglab\u0101\u0161anai poligon\u0101, kas ne vien ir d\u0101rg\u0101k, bet ar\u012b turpina audz\u0113t atkritumu kalnu, strauji tuvinot br\u012bdi, kad b\u016bs sasniegta poligona kapacit\u0101tes robe\u017ea un n\u0101ksies mekl\u0113t vietu jaunam poligonam un atkritumu kalnam.<\/p>\n\n\n\n
\u0160\u0137irotus BIO atkritumus var p\u0101rstr\u0101d\u0101t v\u0113rt\u012bgos materi\u0101los: biog\u0101z\u0113, ko izmanto siltuma un elektr\u012bbas ra\u017eo\u0161anai, un kompost\u0101. Atkritumu kompost\u0113\u0161ana d\u0101rz\u0101 ir ne vien ekolo\u0123iski pareiz\u0101kais un l\u0113t\u0101kais BIO atkritumu apsaimnieko\u0161anas veids, bet ar\u012b iecien\u012bt\u0101kais cilv\u0113kiem, kuri \u0161\u0137iro BIO atkritumus sav\u0101s m\u0101j\u0101s, liecina SKDS p\u0113t\u012bjums 1<\/sup>. No nedaudz vair\u0101k nek\u0101 ceturtda\u013cas (27%) Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju, kuri atzina, ka \u0161\u0137iro BIO atkritumus, 75% tos kompost\u0113. Liel\u0101kais komposta veidot\u0101ju \u012bpatsvars ir laukos \u2013 84% no cilv\u0113kiem, kuri \u0161\u0137iro BIO atkritumus, kam\u0113r R\u012bg\u0101 kompostu veido 48% no \u0161\u0137irot\u0101jiem. Kompostu, kas ir v\u0113rt\u012bga papildu bar\u012bba augiem, ikviens var ieg\u016bt ne tikai d\u0101rz\u0101, bet ar\u012b m\u0101j\u0101 un pat dz\u012bvokl\u012b. Tas nerada papildu net\u012br\u012bbu, smakas vai milzu ne\u0113rt\u012bbas, k\u0101 virkne cilv\u0113ku iedom\u0101jas.<\/p>\n\n\n\n M\u012btu ir daudz, t\u0101d\u0113\u013c vides pakalpojumu uz\u0146\u0113mums \u201cClean R\u201d organiz\u0113 pieredzes apmai\u0146as diskusiju \u201cK\u0101 BIO atkritumus p\u0101rv\u0113rst d\u0101rznieku \u201cmelnaj\u0101 zelt\u0101\u201d?\u201d. T\u0101s fokus\u0101 ir da\u017e\u0101die veidi un pieredzes, k\u0101 no BIO atkritumiem ieg\u016bt augstv\u0113rt\u012bgu kompostu. BIO atkritumu tr\u016bd\u0113\u0161anas proces\u0101 ir iesaist\u012bti gan mikroorganismi, bakt\u0113rijas un s\u0113n\u012btes, gan k\u0101puri, sliekas un citi bezmugurkaulnieki. Iesp\u0113jas kompost\u0113t ir pla\u0161as, \u00acun pal\u012bginstrumentu kompost\u0113\u0161anai ar\u012b netr\u016bkst.<\/p>\n\n\n\n Diskusij\u0101 ar savu pieredzi dal\u012bsies vides p\u0101rvald\u012bbas in\u017eeniere, biedr\u012bbas \u201cZero Waste Latvija\u201d dal\u012bbniece Zane Gail\u012bte, Dabas aizsardz\u012bbas p\u0101rvaldes p\u0101rst\u0101vis Art\u016brs Jansons un \u017eurn\u0101liste, biolo\u0123ijas studente Eva Johansone, kura ir uz\u0146\u0113musies to vad\u012bt.<\/p>\n\n\n\n \u201cDaudzi nojau\u0161, kas ir komposts un par ko t\u0101du ir dzird\u0113ju\u0161i, ta\u010du tas joproj\u0101m asoci\u0113jas ar laukiem un d\u0101rzkop\u012bbas vag\u0101m. Sporta pils d\u0101rzu projekt\u0101 v\u0113lamies aktualiz\u0113t jaut\u0101jumu par komposta izcilaj\u0101m \u012bpa\u0161\u012bb\u0101m d\u0101rzkop\u012bb\u0101m un saprotam\u0101 veid\u0101 run\u0101t par to, k\u0101 kompost\u0113\u0161ana t\u0101pat k\u0101 d\u0101rzkop\u012bba ir iesp\u0113jama ikvienam pils\u0113tas centra iedz\u012bvot\u0101jam,\u201d st\u0101sta Sporta pils d\u0101rzu autore Ren\u0101te Pranc\u0101ne. Sporta pils d\u0101rzi \u0161obr\u012bd akt\u012bvi gatavojas pirmajai d\u0101rzkop\u012bbas sezonai un sadarb\u012bb\u0101 ar vides pakalpojumu uz\u0146\u0113mumu \u201cClean R\u201d teritorij\u0101 un projekta ietvaros jau ir uzs\u0101ku\u0161i atkritumu \u0161\u0137iro\u0161anu un vides izgl\u012bt\u012bbas programmu. Da\u013ca no programmas ir ar\u012b gaid\u0101m\u0101 pieredzes apmai\u0146a, kad ikvienam b\u016bs iesp\u0113jams uzzin\u0101t par lab\u0101kajiem komposta veido\u0161anas piem\u0113riem un pieredz\u0113m un uzdot jaut\u0101jumus.<\/p>\n\n\n\n