https:\/\/www.riga.lv\/lv\/atkritumu-skirosanas-celvedis<\/a> , t\u0101pat to elektronisk\u0101 un druk\u0101t\u0101 veid\u0101 saviem klientiem izplat\u012bs pa\u0161vald\u012bbas uz\u0146\u0113mums \u201cR\u012bgas namu p\u0101rvaldnieks\u201d (RNP). Piedal\u012bties ce\u013cve\u017ea izplat\u012b\u0161an\u0101 un izmanto\u0161an\u0101 aicin\u0101ti ar\u012b citi namu apsaimniekot\u0101ji. R\u012bgas domes m\u0101jaslap\u0101 ir pieejamas ar\u012b atbildes uz bie\u017e\u0101k uzdotajiem jaut\u0101jumiem par atkritumu \u0161\u0137iro\u0161anu.<\/p>\n\n\n\nL\u012bdz \u0161im katrs atkritumu apsaimnieko\u0161anas uz\u0146\u0113mums darboj\u0101s p\u0113c nedaudz at\u0161\u0137ir\u012bg\u0101m vadl\u012bnij\u0101m, t\u0101d\u0113j\u0101di ne visiem iedz\u012bvot\u0101jiem bija skaidrs, k\u0101dus atkritumus dr\u012bkst izmest \u0161\u0137iro\u0161anas konteineros un k\u0101dus nedr\u012bkst. Tagad kop\u012bg\u0101 darb\u0101 izveidots ce\u013cvedis, kas \u013caus maksim\u0101li vienk\u0101r\u0161ot un vien\u0101dot \u0161\u0137iro\u0161anas procesu iedz\u012bvot\u0101jiem, lai vi\u0146iem vairs neb\u016btu j\u0101dom\u0101, ko mest konteiner\u0101, p\u0101rbraucot no darba m\u0101j\u0101s turpat R\u012bg\u0101 at\u0161\u0137ir\u012bg\u0101s teritorij\u0101s.<\/p>\n\n\n\n
\u201cR\u012bgas domes m\u0113r\u0137is ir rad\u012bt lab\u0101kos piem\u0113rus vides politik\u0101. M\u016bsu pamata princips \u2013 katram iedz\u012bvot\u0101jam j\u0101nodro\u0161ina iesp\u0113jas \u0113rti un l\u0113ti dz\u012bvot videi draudz\u012bgi. Stiprinot \u0161o principu, esam jau palielin\u0101ju\u0161i \u0161\u0137iroto atkritumu apjomu no 20% uz 25%. \u0160\u0137irojot r\u012bdzinieki jau ietaup\u012bju\u0161i vair\u0101k nek\u0101 devi\u0146us miljonus eiro. \u0160obr\u012bd strauji pieaug \u0161\u0137iro\u0161anas iesp\u0113ju skaits, jo konteineru uzst\u0101d\u012b\u0161ana j\u0101veic pie katras daudzdz\u012bvok\u013cu \u0113kas. Tas ir pieaudzis par 15% iepakojuma un 35% stikla konteineriem. Svar\u012bgi, ka dal\u012bta atkritumu sav\u0101k\u0161ana ir iesp\u0113ja samazin\u0101t r\u0113\u0137inus, jo iepakojuma izve\u0161ana ir bez maksas. Vieno\u0161an\u0101s par \u0161\u0137iro\u0161anas principiem vis\u0101 R\u012bg\u0101 pal\u012bdz katram iedz\u012bvot\u0101jiem vienoties ar saviem kaimi\u0146iem par \u0161o ce\u013cu uz izmaksu samazin\u0101\u0161anu,\u201d uzsver R\u012bgas domes M\u0101jok\u013cu un vides komitejas priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js Edmunds Cepur\u012btis.<\/p>\n\n\n\n
\u201cAtkritumu \u0161\u0137iro\u0161ana R\u012bg\u0101 k\u013c\u016bst par normu. Kop\u0161 pag\u0101ju\u0161\u0101 gada s\u0101kuma viegl\u0101 iepakojuma konteineru skaits ir pieaudzis par vair\u0101k nek\u0101 4000. Rezult\u0101t\u0101 ir iev\u0113rojami sarucis to r\u012bdzinieku skaits, kuriem nav iesp\u0113jas \u0113rti \u0161\u0137irot atkritumus – aizvien ret\u0101k sa\u0146emam s\u016bdz\u012bbas par konteineru tr\u016bkumu. \u0160odien esam sp\u0113ru\u0161i v\u0113l vienu noz\u012bm\u012bgu soli ce\u013c\u0101 uz pieejamu un viegli izprotamu atkritumu dal\u012bt\u0101s v\u0101k\u0161anas sist\u0113mu, ar skaidri izskaidrotiem ieguvumiem. \u0160is \u0161\u0137iro\u0161anas standarts ir atbilde bie\u017ei izskan\u0113ju\u0161ajam iedz\u012bvot\u0101ju l\u016bgumam skaidri pateikt, ko R\u012bg\u0101 dr\u012bkst un nedr\u012bkst \u0161\u0137irot. Tas \u013cauj visiem, kas v\u0113las run\u0101t par atkritumu dal\u012bto v\u0101k\u0161anu R\u012bg\u0101, run\u0101t vien\u0101 bals\u012b un sniegt prec\u012bzu inform\u0101ciju. M\u0101ju apsaimniekot\u0101ji, pedagogi, vides akt\u012bvisti – visi, kas v\u0113las run\u0101t par atkritumu \u0161\u0137iro\u0161anu R\u012bg\u0101 var izmantot \u0161o materi\u0101lu un b\u016bt dro\u0161i, ka tie\u0161i \u0161\u012b ir inform\u0101cija, ko pa\u0161vald\u012bba v\u0113las nodot saviem iedz\u012bvot\u0101jiem,\u201d nor\u0101da R\u012bgas domes deput\u0101te un Atkritumu samazin\u0101\u0161anas un \u0161\u0137iro\u0161anas darba grupas vad\u012bt\u0101ja Mairita L\u016bse.<\/p>\n\n\n\n
SIA \u201cEco Baltia vide\u201d valdes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js J\u0101nis Aizbalts skaidro, ka Latvij\u0101 pagaid\u0101m atkritumu \u0161\u0137iro\u0161anas nosac\u012bjumi re\u0123ionos var b\u016bt at\u0161\u0137ir\u012bgi: \u201cViena lieta ir veicin\u0101t, lai atkritumu \u0161\u0137iro\u0161ana cilv\u0113kam b\u016btu ekonomiski izdev\u012bga, otra \u2013 padar\u012bt to par vienk\u0101r\u0161u procesu. M\u0113s redzam, ka \u0161\u0137iro\u0161anas kvalit\u0101ti var ietekm\u0113t da\u017e\u0101di \u0101r\u0113jie apst\u0101k\u013ci. Piem\u0113ram, Covid laik\u0101, kad veikalos b\u016btiski palielin\u0101j\u0101s vienreiz lietojamo iepakojumu apjoms, nov\u0113roj\u0101m, ka pie \u0161\u0137irotajiem atkritumiem p\u0101rstr\u0101dei neder\u012bgo atkritumu \u012bpatsvars palielin\u0101j\u0101s no aptuveni 15% 2019.gad\u0101 l\u012bdz pat 25% 2021.gad\u0101. \u0160obr\u012bd \u0161is procents atkal samazin\u0101s, pier\u0101dot, ka cilv\u0113ki cen\u0161as izv\u0113l\u0113ties p\u0101rstr\u0101dei der\u012bgu iepakojumu. Tom\u0113r kopum\u0101 svar\u012bg\u0101kais, ko cilv\u0113kiem j\u0101saprot \u2013 \u0161\u0137irot vajag un to ar\u012b j\u0101dara. T\u0101l\u0101kais ir atkritumu apsaimniekot\u0101ju atbild\u012bba \u2013 iedz\u012bvot\u0101ju dal\u012bti sav\u0101kto jau sa\u0161\u0137irot pa materi\u0101lu veidiem un novirz\u012bt p\u0101rstr\u0101dei, savuk\u0101rt to, kas pagaid\u0101m p\u0101rstr\u0101dei nav der\u012bgs, izmantot citos veidos.\u201d<\/p>\n\n\n\n
SIA \u201cClean R\u201d Ilgtsp\u0113jas projektu vad\u012bt\u0101ja Liene Rumpane akcent\u0113, ka vienk\u0101r\u0161\u012bba \u0161\u0137iro\u0161anas nosac\u012bjumos ir pamata l\u016bgums no iedz\u012bvot\u0101jiem, kas v\u0113las s\u0101kt \u0161\u0137irot atkritumus: \u201cVienk\u0101r\u0161i noteikumi, interesanti citu pieredzes st\u0101sti, re\u0101li piem\u0113ri un \u0113rta infrastrukt\u016bra gan dz\u012bvokl\u012b, gan pagalm\u0101 ir b\u016btisk\u0101kie faktori, kas iedz\u012bvot\u0101ju motiv\u0113 \u0161\u0137irot. Sav\u0101 eksperiment\u0101 \u201cNenoroc n\u0101kotni!\u201d sadarb\u012bb\u0101 ar RNP guv\u0101m divas svar\u012bgas atzi\u0146as. Pirmk\u0101rt, uzzinot, ka neliela, se\u0161u dz\u012bvok\u013cu m\u0101ja ne\u0161\u0137iro\u0161anas d\u0113\u013c burtisk\u0101 noz\u012bm\u0113 atkritumos izmet 720 eiro un par\u0113\u0137inot, ka 30 dz\u012bvok\u013cu m\u0101jai tie ir jau 3600 eiro, daudzi patiesi aizdom\u0101j\u0101s – vai tie\u0161\u0101m \u0161o naudu neb\u016btu v\u0113rts invest\u0113t m\u0101jas uzlabojumos, nevis izsviest. Otra atzi\u0146a \u2013 ar\u012b piln\u012bgs atkritumu ne\u0161\u0137irot\u0101js var k\u013c\u016bt par k\u0101rt\u012bgu \u0161\u0137irot\u0101ju, ja vi\u0146am ir nodro\u0161in\u0101ts viss \u0161\u0137iro\u0161anai vajadz\u012bgais. Redzot, kam\u0113r citiem komun\u0101l\u0101s izmaksas palielin\u0101s, m\u0101jai, kas s\u0101kusi \u0161\u0137irot, t\u0101s k\u013c\u016bst maz\u0101kas, iedz\u012bvot\u0101ji ieiet azart\u0101 un \u0161\u0137iro aizvien k\u0101rt\u012bg\u0101k. Savuk\u0101rt apjom\u012bg\u0101 iedz\u012bvot\u0101ju aptauj\u0101 \u0161\u0101 gada pavasar\u012b \u012bpa\u0161i izc\u0113l\u0101s atzi\u0146a \u2013 cilv\u0113kiem ir b\u016btiski sa\u0146emt vienk\u0101r\u0161u un saprotamu inform\u0101ciju par to, k\u0101p\u0113c ir j\u0101\u0161\u0137iro, k\u0101 j\u0101\u0161\u0137iro un cik ar \u0161\u0137iro\u0161anu var ietaup\u012bt. K\u0101 \u0161\u0137iro\u0161anu kav\u0113jo\u0161u faktoru, iedz\u012bvot\u0101ji aptauj\u0101 izc\u0113la at\u0161\u0137ir\u012bg\u0101s \u0161\u0137iro\u0161anas pras\u012bbas vienas pa\u0161vald\u012bbas ietvaros. Tas, ka R\u012bga ir pirm\u0101 pa\u0161vald\u012bba, kur visi atkritumu apsaimniekot\u0101ji ir vienoju\u0161ies par vienotu \u0161\u0137iro\u0161anas standartu, situ\u0101ciju b\u016btiski uzlabo un ticam, ka R\u012bg\u0101 \u0161\u0137iro\u0161anas ce\u013cvedis uzlabos gan iedz\u012bvot\u0101ji inform\u0113t\u012bbu, gan sa\u0161\u0137irot\u0101 kvalit\u0101ti. Vienlaikus b\u016btiski ir ar\u012b turpm\u0101k \u012bstenot iedz\u012bvot\u0101jus izgl\u012btojo\u0161as aktivit\u0101tes un g\u0101d\u0101t, lai kop\u012bgi izstr\u0101d\u0101tais \u0161\u0137iro\u0161anas ce\u013cvedis iedz\u012bvot\u0101jus sasniedz.\u201d<\/p>\n\n\n\n
\u201cP\u0113c m\u016bsu veikt\u0101 \u0161\u0137iroto atkritumu monitoringa, vair\u0101k nek\u0101 k\u0101 30% sa\u0161\u0137iroto atkritumu galu gal\u0101 non\u0101k sadz\u012bves atkritumos, jo ir p\u0101rstr\u0101dei vai ener\u0123ijas ieguvei neder\u012bgi. Pie\u013caujam, ka tas ir rezult\u0101ts atkritumu apsaimniekot\u0101ju at\u0161\u0137ir\u012bgo vadl\u012bniju d\u0113\u013c, kas l\u012bdz \u0161im bija stipri at\u0161\u0137ir\u012bgas un mulsin\u0101ja \u0161\u0137irot grib\u0113t\u0101jus. Neskatoties uz to, ka vienoties par kop\u012bgu vienu virzienu atkritumu \u0161\u0137iro\u0161an\u0101 vis\u0101 R\u012bg\u0101 bija gana laikietilp\u012bgs un sare\u017e\u0123\u012bts process, esam veiksm\u012bgi non\u0101ku\u0161i pie gala rezult\u0101ta un gandar\u012bti par to,\u201d inform\u0113 \u201cLautus Vide PS\u201d direktors Jur\u0123is Ugors.<\/p>\n\n\n\n
RNP klienti inform\u0101ciju par \u0161o ce\u013cvedi sa\u0146ems jau \u0161om\u0113nes savos r\u0113\u0137inos, k\u0101 ar\u012b RNP namos maij\u0101 tiks izvietoti \u0161\u0137iro\u0161anas infografiku plak\u0101ti. RNP uzsver, ka jaun\u0101s kop\u012bg\u0101s vadl\u012bnijas atvieglos un uzlabos \u0161\u0137iro\u0161anu vis\u0101s R\u012bgas atkritumu apsaimnieko\u0161anas zon\u0101s.<\/p>\n\n\n\n
2021. gad\u0101, sal\u012bdzinot ar 2020. gadu, R\u012bg\u0101 izvietoto iepakojuma konteineru skaits pieaudzis par 2400, stikla konteineru \u2013 par 1200, bet BIO atkritumu konteineru skaits pieaudzis par 1500. 2020. gad\u0101 dal\u012bti sav\u0101kti 20% atkritumu, bet 2021. gad\u0101 – jau 24%.<\/p>\n\n\n\n
\u0160\u0101 gada pirmajos m\u0113ne\u0161os viegl\u0101 iepakojuma konteineru skaits pieaudzis par 1927, stikla – par 1704, BIO – par 58. Kop\u0101 R\u012bg\u0101 ir 15480 viegl\u0101 iepakojuma konteineri, 6471 stikla konteineri un 1883 BIO konteineri.<\/p>\n\n\n\n
\u0160\u0137irojot vieglo iepakojumu un stikla taru, kopum\u0101 r\u012bdzinieki 2021. gad\u0101 ir ietaup\u012bju\u0161i 9,5 miljonus eiro – t\u0101 ir nauda, ko iedz\u012bvot\u0101ji b\u016btu samaks\u0101ju\u0161i, ja \u0161\u0137irotie atkritumi b\u016btu izvesti un apsaimniekoti k\u0101 sadz\u012bves atkritumi. Sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar iepriek\u0161\u0113jo gadu, papildus ir ietaup\u012bti 1,5 miljoni eiro.<\/p>\n\n\n\n
R\u012bgas pa\u0161vald\u012bba atg\u0101dina, ka iepakojuma un stikla taras konteineru uzst\u0101d\u012b\u0161ana un \u0161o dal\u012bti v\u0101kto atkritumu izve\u0161ana ir bez maksas, pret\u0113ji sadz\u012bves atkritumu konteinera izve\u0161anai, par ko iedz\u012bvot\u0101jiem j\u0101maks\u0101. Katrs lielais iepakojuma konteiners, kas 2022. gad\u0101 b\u016bs sa\u0161\u0137irots pareizi un tiks izvests k\u0101 iepakojuma konteiners, var samazin\u0101t m\u0101jas atkritumu apsaimnieko\u0161anas izdevumus l\u012bdz pat 35%.<\/p>\n\n\n
\n <\/div>\n\n \n
\n \n
\n <\/div>\n
Atkritumu \u0161\u0137iro\u0161anas ce\u013cvedis<\/p>\n <\/a>\n\n \n \n \n \n <\/div>\n
Atkritumu \u0161\u0137iro\u0161anas infografika<\/p>\n <\/a>\n\n <\/div>\n \n \n\n
\n
\n
<\/div>\n
\n