Būvniecības atkritumu apsaimniekošana – ieteikumi tīrai videi un maciņa satura ietaupījumam
Pētījumu centra “SKDS” veiktā aptauja liecina – iedzīvotāji piekrīt, ka Latvijā būvniecības atkritumu, tai skaitā bīstamo, nonākšana dabā ir būtiska problēma. Vienlaikus atbilstoši industriālo atkritumu un būvgružu apsaimniekošanas uzņēmuma “CleanR Verso” datiem pārvesto un pārstrādāto būvgružu starpība pērn bija aptuveni 50%. Citiem vārdiem sakot, pārstrādei nodod tikai pusi pārvadāto atkritumu, stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Ugorenko.
“Būvniecības atkritumi, kas tiek atbilstoši apsaimniekoti, tiek izmantoti otrreizējā pārstrādē, bet, uzticot to izvešanu tiem “labvēļiem”, kuri dažādos sludinājumu portālos sola izvest būvgružus “pa lēto”, pastāv liels risks, ka tie nonāks kādā grāvī vai mežā,” norāda Ugorenko.
Viņš stāsta, ka gada laikā atkritumu šķirošanas laukumā “Nomales” tiek nodots vidēji 160 000 tonnu atkritumu, no kuriem puse ir būvniecības atkritumi, un aptuveni 80% būvgružu, piemēram, grants, smiltis, koksne, akmens šķembas, plastmasa, kartons, tiek izmantoti otrreizējai pārstrādei. Savukārt atkritumi, kurus pārstrādāt nevar, nonāk atkritumu noglabāšanas poligonos.
Ikviens, kurš kādreiz ir remontējis māju vai dzīvokli, mainījis flīzes vai durvis, būvējis piebraucamo celiņu vai siltumnīcu, zinās, ka bez būvniecības atkritumiem jeb būvgružiem neiztikt. Tiem noteikti nav vietas nedz sadzīves atkritumos, nedz blakus šiem konteineriem, un tiem pavisam noteikti nevajadzētu nonākt mežos vai pļavās.
Kur likt būvniecības atkritumus, lai nepiesārņotu dabu, neiedzīvotos sodā vai kaimiņiem nebūtu jāmaksā papildus bez jebkāda pamatojuma?
# Būvniecības atkritumus vari izvest pats
Būvniecības atkritumi rodas pēc ēku nojaukšanas vai izvākšanās, piemēram, betona vai dzelzsbetona konstrukcijas, ķieģeļi, flīzes, santehnika, betons, koka konstrukcijas u.tml.; atkritumi pēc ceļu un ielu remontdarbiem, piemēram, asfalts, cements, bitumens u.tml.; un bīstami būvniecības materiāli, piemēram, šīferis, azbests u.c.
Dažāda veida un izmēra būvniecības atkritumus katrs var izvest pats, nododot tos kādā no legālajiem būvniecības atkritumu pieņemšanas punktiem. Tomēr jāņem vērā, ka ne visi atkritumu pieņemšanas laukumi vai poligoni pieņem būvgružus no privātpersonām. Pirms došanās uz izvēlēto vietu pārliecinies, vai tajā tiks pieņemti atkritumi, kāds ir tās darba laiks, nosacījumi un cenas.
Lai klientiem būvgružu apsaimniekošana būtu vēl ērtāka un vienkāršāka, “CleanR Grupa” ir ieviesusi jauninājumu klientu pašapkalpošanās portālā un mobilajā lietotnē “Manai Videi”, sniedzot iespēju pakalpojumu pieteikt un apmaksāt ērtāk un ātrāk – digitāli. Ikviens iedzīvotājs, sākot ar augustu, varēs pieteikt maza, vidēja un liela apjoma būvgružu izvešanu, tā maksājot tikai par to atkritumu apjomu, ko pats radījis. Mazo būvgružu apjomu, piemēram, izlietni vai flīzes, iedzīvotāji paši var nogādāt kādā no “CleanR” atkritumu apsaimniekošanas punktiem. Informācija par tuvāko lokācijas punktu pieejama “Manai Videi”.
Privātpersonas var vest būvniecības atkritumus arī uz “CleanR Verso” atkritumu šķirošanas un pārstrādes centru “Nomales”. Tas ir vienīgais šāda tipa centrs, kas nodrošina un izpilda visas vides prasības. 80% būvniecības atkritumu, kas tiek nodoti “Nomalēs”, nonāk otrreizējā pārstrādē – tie tiek sašķiroti un pārstrādāti šķembās, augsnē un citos tālāk izmantojamos materiālos. Maksa par atkritumu nodošanu “Nomalēs” atkarīga no atkritumu veida un daudzuma.
# Būvgružu izvešanu vari uzticēt licencētam atkritumu apsaimniekotājam
Vēl viens videi draudzīgs un legāls risinājums, kā atbrīvoties no būvniecības atkritumiem, ir sadarbība ar licencētu atkritumu apsaimniekotāju, kas attiecīgi atvedīs atbilstošu konteineru un pēc tam šos atkritumus izvedīs un pārstrādās, rodot tiem atkārtotu pielietojumu.
# Sazinies ar atkritumu apsaimniekotāju laikus
Pārvācoties uz jaunu mājvietu vai remontējot esošo, ir pietiekami daudz lietu, kas nodarbina prātu, – kur izdevīgāk iegādāties būvmateriālus, kā atrast labāko meistaru, cik laika aizņems darbi, kā labiekārtot telpas u.tml. Tomēr, uzsākot darbus, būtu vērts laikus sazināties ar būvniecības atkritumu apsaimniekotāju, jo tas palīdzēs nepārmaksāt par pakalpojumu, neiedzīvoties naudas sodos un samazināt vides piesārņojumu.
# Ietaupi, šķirojot atkritumus
Saskaņā ar minēto aptauju biežākais atkritumu veids, kas iedzīvotājiem radies remonta laikā, ir kartons un papīrs. Šos atkritumus droši var likt vieglā iepakojuma jeb plastmasas, kartona un vieglā metāla konteinerā. Tie tiek izvesti bez maksas. Tādējādi tiks samazināts arī būvniecības atkritumu kopējais svars un apjoms, kas galu galā izmaksās lētāk.
# Par atkritumiem jāatbild to radītājam, nevis kaimiņiem
Diemžēl jau minētā aptauja rāda, ka 34% iedzīvotāju no remonta un būvniecības atkritumiem atbrīvojas,tos izmetot kopējā sadzīves atkritumu konteinerā vai atstājot tos pie šī konteinera. Šādi rīkojoties, nevar identificēt atkritumu radītāju, tāpēc rēķins par šo atkritumu izvešanu tiek “izrakstīts” visiem daudzdzīvokļu nama iedzīvotājiem. Kāpēc? Jo maksa par atkritumu izvešana tiek piemērota atbilstoši izvesto atkritumu veidam.
# Vides piesārņošanas cena – 2800 eiro un zaudēts transportlīdzeklis
Mēs paši esam atbildīgi par to, lai mūsu radītie atkritumi tiktu izmesti atbilstoši. Ja izvēlēsies atkritumus vest uz vietu, kur tos nedrīkst izmest, vai šim darbam nolīgsi nelicencētu komersantu, kurš būvgružus var atstāt mežā vai grāvmalā, vari tikt pie diezgan ievērojama soda par vides piesārņošanu. Fiziskai personai var piemērot sodu līdz 1000 eiro, bet juridiskai – līdz 2800 eiro.
Turklāt šādos gadījumos ir risks pat pazaudēt transportlīdzekli, ar ko veiktas vides piesārņojušās darbības. Tāpēc ir vērts padomāt, vai tiešām sākotnēji šķietamais ietaupījums par būvgružu izvešanu ir šāda riska vērts.
# Nekautrējies pajautāt būvniekam, kur tas liek atkritumus
Klīst leģenda, ka Svētā Jēkaba baznīcas sienā bijis stāvus iemūrēts cilvēks. Viņu atraduši 1774. gadā, kad sākās baznīcu kapeņu iztīrīšana. Iespējams, šis stāsts ir motivējis apšaubāmus būvniekus šādi rīkoties arī ar būvniecības atkritumiem. Dzirdēts ne viens vien gadījums, kad cilvēki nolīgst darbā neoficiāli nodarbinātus būvniekus, uzticot viņiem arī būvgružu izvešanu. Tomēr pēc kāda laika tiek atklāts, ka daļa būvgružu ir sabāzta sienās, grīdā vai citās vietās turpat dzīvoklī vai mājā. Tāpēc ļoti ieteicams ir nekautrēties pajautāt arī uzticamam, licencētam un iepriekš “pārbaudītam” būvniekam, kas tālāk tiks darīts ar būvniecības atkritumiem!
# Neradi atkritumus un traumas
Rūpīgi apdomā, ko pērc. Tas ir būtiski gan izdevumu, gan vides piesārņojuma kontekstā, jo viss liekais, par ko esi samaksājis, bieži vien nonāk poligonā. Ikviens var viegli novērst nevajadzīgu atkritumu rašanos, ko rada atcirtumi, piemēram, no caurulēm vai kokmateriāliem, vispirms iegādājoties piemērotākus materiālu izmērus un garumus. Tāpat ir vērts izsvērt, kādus materiālu pārpalikumus, piemēram, ķieģeļus, logus, jumta dakstiņus, var izmantot kādam citam projektam. Varbūt ir iespēja tos nodot tālāk vai apmainīt pret citiem būvmateriāliem.
Turklāt, šķirojot un pareizi apsaimniekojot atkritumus, tiks novērsta materiālu atstāšana dabā, kur tie var kādam uzkrist virsū, kāds var aiz tiem aizķerties un paklupt vai, piemēram, sadurt kāju vai roku uz naglas vai stikla.
# Nenoguldi atkritumus poligonos, bet izmanto atkārtoti
Kas vienam sīkums, otram zelts jeb, iespējams, tas, kas vienam ir atkritumi, kādam citam pēc to pārstrādes var kalpot kā izejmateriāli jaunas būves celtniecībai vai esošās remontam. Kāpēc aprakt poligonos to, ko kāds cits var izmantot?
Papildu informācija:
Zane Plone, AS “CleanR Grupa” sabiedrisko attiecību vadītāja
M: +371 28 627 003, e-pasts: [email protected]
