Pētījums: būvniecības atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanai jāsalāgo procesi visā Latvijā

Mājsaimniecību būvniecības atkritumu apsaimniekošanā Latvijā trūkst vienotas pieejas, tāpēc valstī nav izmantots viss šā tipa atkritumu pārstrādes, reģenerācijas un atkārtotās izmantošanas potenciāls, atklāj atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “CleanR” un Banku augstskolas veiktais pētījums.

Pētījuma ““Būvniecības un/vai nojaukšanas procesā radušos būvgružu plūsmas shēmas un ekspluatācijas shēmas sistēmas pilnveidošana” mērķis bija ne tikai ievākt datus, bet arī izstrādāt vadlīnijas un priekšlikumus būvniecības nozares normatīvajos aktos un tie pašlaik ir iesniegti Klimata un enerģētikas ministrijai. Vienlaikus tika radīti vairāki praktiski rīki gan pašvaldībām, gan iestādēm, kas uzrauga būvniecības procesus.

“Būvniecības un būvju nojaukšanā radītie atkritumi veido aptuveni 35 % no visiem Eiropas Savienībā esošajiem atkritumiem. Taču tajos ir daudz dažādu materiālu, piemēram, betons, ķieģeļi, koks, stikls, metāli un plastmasa, kas joprojām var būt vērtīgs resurss. Industriālo atkritumu un būvgružu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “CleanR Verso” pieredze liecina, ka, pareizi būvgružus pārstrādājot, otrreizējā izmantošanā var atgriezt 65 % materiāla un tas ir vērā ņemams apjoms, kam nevajadzētu nonākt poligonā,” uzsver industriālo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “CleanR Verso” valdes loceklis Jānis Reinfelds.

Viņš arī piebilst, ka, uzlabojot būvniecības atkritumu apsaimniekošanu, tiešā veidā tiks veicināta Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.–2028. gadam izvirzīto mērķu sasniegšana, kas paredz arī minēto atkritumu pārstrādi.

Pētījumā tika analizēts pašreizējais normatīvais ietvars būvniecības nozarē un ar to saistītās atkritumu apsaimniekošanas prasības, 2022. gadā veiktās pašvaldību un iedzīvotāju aptaujas dati un 2023. gadā izstrādātās būvniecības atkritumu apsaimniekošanas vadlīnijas.

“Aptaujas dati rāda, ka iedzīvotājiem ir motivācija šķirot, taču it kā trūkst informācijas par pieejamo infrastruktūru un kā to darīt pareizi. Vienlaikus valstī kopumā trūkst vienotas pieejas būvniecības un būvju nojaukšanā radīto atkritumu savākšanai, kā arī vienotas šo atkritumu aprites sistēmas. Analizējot dokumentus, redzējām, ka atšķiras arī pašvaldību izpratne un pieejas, kā tiek regulēta būvgružu apsaimniekošana. Tāpat atšķiras normatīvajā regulējumā lietotie termini, kas var radīt negodprātīgu būvniecības atkritumu apsaimniekošanas praksi, proti, ka realitātē būvgruži nonāk grāvī, nevis pārstrādes laukumā,” skaidro “CleanR” valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs.

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma vadītājs norāda, ka, neskatoties uz būvniecības atkritumu apsaimniekošanas nozīmi apritīguma veicināšanā un Eiropas Savienības Zaļā kursa mērķu sasniegšanā, Latvija kā valsts joprojām ir funkcionējošas šo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešanas sākumā.

Iedzīvotāju aptauja rādīja, ka cilvēki visbiežāk no būvgružiem atbrīvojas, izmetot tos sadzīves konteinerā, sadedzinot vai aizvedot uz poligonu.

“Šādas rīcības pamatā bieži ir zināšanu trūkums, taču tas rada riskus, ka būvniecības atkritumu apjoms pieaugs, kā arī apdraud vidi. Līdz ar to redzam, ka ir būtiski paaugstināt informācijas pieejamību par darbībām ar būvgružiem, kā arī salāgot normatīvā regulējuma procesus un prasības pašvaldībās,” secina Stankevičs.

Tikmēr pašvaldību saistošo noteikumu izvērtējums rāda, ka pienākums nekustamā īpašuma lietotājam, valdītājam,  īpašniekam, apsaimniekotājam vai pilnvarotai personai nodrošināt būvniecībā radušos atkritumu izvešanu ir iekļauts tikai 14 pašvaldību saistošajos noteikumos. Lielākajā daļā pašvaldību šis process vispār nav noregulēts.

Arī pašvaldību tīmekļvietnēs trūkst nepārprotamas un iedzīvotājiem viegli uztveramas informācijas par būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas nostādnēm un prasībām, kā arī par to, kurš uzņēmums pašlaik nodrošina atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus konkrētās  pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Līdz ar to realitātē iedzīvotāji faktiski paši izlemj par būvgružu apsaimniekošanu, balstoties uz viņiem pieejamajām zināšanām un informāciju, lielākoties izvēloties lētāko risinājumu, kas ne vienmēr ir likumīgi atzīts un atbilstošs spēkā esošiem normatīviem aktiem vai pašvaldību saistošiem noteikumiem un nolikumiem.

Lai atbrīvotos no būvniecības atkritumiem, iedzīvotāji nereti izvēlas komersantus interneta meklētājos vai arī privātās sludinājumu tīmekļa vietnēs. Diemžēl var būt situācijas, ka pakalpojuma sniedzējs nemaz nav tiesīgs apsaimniekot šāda veida atkritumus vai nedarbojas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas var radīt situācijas, ka būvgruži nonāk dabā, piesārņojot augsni, gaisu, ūdeņus un tamlīdzīgi.

“Šā projekta galvenais rezultāts – gan pats analītiskais pētījums, gan priekšlikumi būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas uzlabošanai, gan rekomendācijas saistīto normatīvo aktu pilnveidei – ir iesniegts Klimata un enerģētikas ministrijai kā  ieteikumu un vadlīniju dokuments, lai atvieglotu pašvaldībām normatīvā regulējuma pilnveidošanu. Tāpat tajā ir pieejama ceļa karte iedzīvotāju izglītošanai un izpratnes veicināšanai, kā pareizi rīkoties ar savā īpašumā radītājiem būvniecības atkritumiem, to pareizu apsaimniekošanu, lai veicinātu videi draudzīgu un resursefektīvu to apsaimniekošanu,” piebilst Stankevičs.

Ieteikumi vadlīnijās rekomendē ieviest arī precīzu un stingru būvlaukuma īpašnieka, pasūtītāja un būvnieka atbildību par būvniecībā un būvju nojaukšanā radīto atkritumu apsaimniekošanas kārtību, turklāt vēl pirms darbu uzsākšanas. Vadlīnijas izstrādātas  arī tā, lai rosinātu normatīvo aktu saskaņotību.

Tāpat pētījumā tika aplūkots atkritumu beigu statusa jautājums būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas kontekstā, jo šis prasa steidzamāku regulējumu aprites ekonomikas veiksmīgākai ieviešanai būvniecības jomā. Tika apskatīta ES līmeņa prakse un aktuālās tendences, kuras salāgotas ar biedrības “Latvijas Būvuzņēmēju apvienība”  identificētajām minēto atkritumu plūsmām.

“CleanR” valdes priekšsēdētājs norāda, ka uzņēmums nodrošina būvgružu izvešanu saviem klientiem sadarbībā ar “CleanR Verso”, turklāt cilvēki var ērti pieteikt būvniecības un liela izmēra atkritumu izvešanu pašapkalpošanās portālā “Manai videi”.

“Pagaidām šī funkcionalitāte ir pieejama “CleanR” klientiem, taču ir iecerēts, ka nākotnē to varēs izmantot arī plašāks lietotāju loks,” saka Stankevičs.

Pilns pētījums un tajā izstrādātie palīgmateriāli ir publicēti “LIFE Waste to Resources IP” projekta tīmekļvietnē https://wastetoresources.kem.gov.lv/storage/deliverables/annex-c2d3_cleanr_guidelines-for-waste-management-and-sorting-facilities.pdf

Pētījums “Būvniecības un/vai nojaukšanas procesā radušos būvgružu plūsmas shēmas un ekspluatācijas shēmas sistēmas pilnveidošana” īstenots projektā Nr. LIFE20 IPE/LV/000014 – LIFE Waste to Resources IP” no 2023. gada jūlija līdz 2024. gada jūnijam.

LIFE integrētais projekts “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014) tiek īstenots ar Eiropas Savienības un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu.

Informācija atspoguļo tikai autoru nostāju un viedokli un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras  (CINEA) nostāju un viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma piešķīrējs nav atbildīgi par pausto saturu.