10 knifi pareizai atkritumu šķirošanai

Atkritumu šķirošana pamatā ir vienkārša: viens konteiners metāla, papīra un plastmasas iepakojumam, citi – atsevišķi stiklam un bioloģiskajiem atkritumiem. It kā viss skaidrs, taču nereti mājās, gribot būt apzinīgam, pie atkritumu spaiņa iestājas apmulsums – šis ir šķirojams vai nav?

Katrai paaudzei pienāk brīdis, kad saka “bet manā laikā…”, un nereti to attiecina uz jaunievedumiem un jaunām pieredzēm. Taču agrāk vai vēlāk viss derīgais kļūst par ikdienas ieradumu. Tā mēs šodien kā pilnīgi pašsaprotamu uztveram prasību, ka lidmašīnas salonā vai restorānā nedrīkst smēķēt un ka automašīnās jālieto drošības jostas. Tikpat noderīgi būtu par savu ikdienu padarīt atkritumu šķirošanu.

10 knifi atkritumu šķirošanai

1. Nemazgā un neberz!

Šķirotajos atkritumos var mest daudz un dažādus iepakojumus: stikla iepakojuma konteinerā pudeles un burkas, papīra, plastmasas un metāla iepakojuma konteinerā – sadzīves mazgāšanas līdzekļu iepakojumus, čipsu pakas, ēdienu, piemēram, krēmsiera vai jogurta plastmasas trauciņus, maizes plēves iepakojumu u.t.t. Visiem šiem iepakojumiem jābūt tīriem, bez ķīmijas vai ēdienu pārpalikumiem, taču pietiks vien izbērt drupačas vai izskalot – tie nav jāizberž līdz spīdumam!

2. Vākus nost!

Šķirojot stikla atkritumus, jāatceras noņemt vāciņus un korķus. Tiem vieta ir “kaimiņu” konteineros – metāla un plastmasas vāciņiem pie šķirotajiem  papīra, plastmasas un metāla iepakojuma, bet vīna pudeļu korķi, ja vien nav metāla vai stikla, izmetami nešķiroto sadzīves atkritumu konteinerā. Toties uz pudelēm un burkām drīkst atstāt etiķetes.

3. Tūbiņas – mierīgu sirdi pie šķirotajiem!

Iepakojumam jābūt pēc iespējas tukšam un tīram, kad to izmet atkritumu konteinerā, – bet ko darīt ar plastmasas zobu pastas, sejas krēmu vai metāla pārtikas produktu tūbiņām? Griezt vaļā un izslaucīt ar salveti? “Ja tūbiņā palicis nedaudz zobu pastas vai dušas želejas – tas nav nekas traģisks, to droši drīkst mest jauktā iepakojuma šķiroto atkritumu konteinerā,” saka “CleanR” sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.

Viens izņēmums gan jāatceras – matu krāsu tūbiņas nedrīkst mest sadzīves atkritumu konteineros, jo šīs vielas sava sastāva dēļ ir bīstamie atkritumi! Latvijā ir vairāki bīstamo atkritumu pieņemšanas punkti – atrodiet sev tuvāko https://skiroviegli.lv/!

4. Šķiro tetrapakas!

Sākot ar 2025. gadu, Latvijā pie šķirotajiem atkritumiem var mest arī visas tetrapakas – piena, sulas un citu šķidrumu iepakojumus. Vienīgās prasības – tetrapaku viegli izskalot, ja tās saturs bijis biezāks, piemēram, kefīrs, un saplacināt.

5. Atsien maisu!

Nereti iedzīvotāji dusmojas, ka ir jāmaksā par šķiroto atkritumu konteinera izvešanu, kam būtu jābūt bez maksas. Lai izvairītos no šādām nepatīkamām situācijām, jāatceras – vislabāk šos atkritumus vienkārši izbērt konteinerā un maisu, kurā tas viss atradās, iemest nešķiroto sadzīves atkritumu konteinerā. Ja atkritumi atrodas cieši aizsietā maisā, un ja tas turklāt ir melns, atkritumu izvedēji nevar pārliecināties par maisa saturu, un tad viss konteinera saturs tiek klasificēts kā nešķirotie sadzīves atkritumi. Un par to izvešanu ir jāmaksā.

6. Picu kastēm – cita “adrese”!

Lai arī uz šķirotā jauktā iepakojuma atkritumu konteinera rakstīts, ka tur var mest papīra iepakojumu, ir daži izņēmumi. Ļoti bieži šajos konteineros nonāk picu kastes, nereti pat ar neapēstajām garoziņām iekšā. Te nu jāatceras, ka papīra iepakojumu ar tauku vai eļļas traipiem šajā konteinerā mest nedrīkst, tas izmetams nešķirotu sadzīves atkritumu konteinerā. Savukārt neapēsto – uz bioloģisko atkritumu konteineru!

7. Ne viss “BIO” ir patiešām “BIO”

Ražotāji mēdz izmantot patērētājam draudzīgākas ražošanas metodes, taču vārds “BIO” uz iepakojuma nenozīmē, ka tā saturs savas dzīves beigās būs bioloģisks atkritums. Tas attiecas uz tādām lietām kā personiskās higiēnas preces, autiņbiksītes, bioplastmasas izstrādājumi, arī BIO vienreiz lietojamie trauki un krūzes, papīra salvetes, tualetes papīrs un mājdzīvnieku pakaiši. Šo atkritumu piejaukums arī kompostu beigās padara nederīgu drošai lietošanai.

“Līdzīgi ir ar maisiņiem – bioloģisko atkritumu konteinerā drīkst mest papīra maisiņus vai tādus, kam ir atbilstošs marķējums ar atzīmi, ka tie ir kompostējami mājas apstākļos,” skaidro Liene Rumpane. “Pārējo maisu ražošanā izmantotas citas komponentes, tie nekompostējas un ir lieks piesārņojums.”

8. Kur vieta vecajiem DVD un CD?

Ja ir pienācis laiks atbrīvoties no vecajiem datu nesējiem, šo spīdīgo ripuļu vieta ir nešķiroto jeb sadzīves atkritumu konteinerā. Tikai pirms izmešanas pārliecinieties, ka diski vairs nesatur personiskus datus, vai arī sabojājiet tos, piemēram, ielaužot, sagriežot vai saskrāpējot. Savukārt vāciņi, kuros atrodas šie diski, jāizmet nešķiroto sadzīves atkritumu konteinerā.

9. Kodīgi šķidrumi

Jau pieminējām matu krāsas – tā ir viela, kas nedrīkst nonākt sadzīves atkritumos, un tas pats attiecas uz kodīgiem šķidrumiem. Pirmkārt, to saturs var apdraudēt cilvēkus, kuri strādā atkritumu šķirošanas līnijā, jo viņi var gūt apdegumus, otrkārt, tie sabojā visu konteinera saturu un nodara kaitējumu videi.

“Ja mājās ir vecas burkas vai pudeles ar nezināmas izcelsmes šķidrumiem, nekādā gadījumā nemetiet tās šķiroto atkritumu konteineros, labāk sazināties ar atkritumu apsaimniekotāju un nogādāt šķiroto atkritumu laukumos, iesaka “CleanR” pārstāve. Šos laukumus var atrast šeit.

10. Ietaupiet!

Efektīvākie veidi, kā samazināt izvedamo atkritumu apjomu un līdz ar to arī izmaksas, ir – šķirot un atkritumus pēc iespējas neradīt vispār. Nepirkt lieku – ne apģērbu, ne lietas, ne pārtiku. Tas ļaus samazināt atkritumu daudzumu, kas savukārt ļaus samazināt konteineru izvešanas reizes, jo tāpat kā var pieteikt papildu izvešanas reizi, to var arī atcelt, gan saglabājot minimālo izvešanas reižu skaitu, ko paredz pašvaldību saistošie noteikumi.

Kā tikt pie šķiroto atkritumu konteinera?

Lai pieprasītu konteineru uzstādīšanu, iedzīvotājiem jāvēršas pie sava nama pārvaldnieka. Lai tos uzstādītu, nav nepieciešama visu nama iedzīvotāju piekrišana. Tomēr, ja pēc vairākiem lūgumiem nama pārvaldnieks nav nedz izvietojis konteinerus, nedz arī sniedzis argumentētu pamatojumu, kāpēc tas netiek darīts, iedzīvotājiem ir tiesības vērsties pašvaldībā.

Savukārt privātmāju iedzīvotāji konteineru var pieteikt pie sava atkritumu apsaimniekotāja.

2024. gadā stājušies spēkā noteikumi par bioloģisko atkritumu obligātu šķirošanu. Šajā laikā atkritumu apsaimniekotāja “CleanR” apkalpotajās teritorijās klienti pieprasījuši gandrīz 5000 bioloģiski noārdāmo atkritumu konteineru. Kāpēc tas ir izdevīgi? Jo bioloģisko atkritumu izvešana ir par 40 % lētāka nekā nešķirotajiem atkritumiem.

“Esam novērojuši, ka privātmāju īpašnieki apvienojas, lai kopīgi izmantotu, piemēram, vienu bioloģisko atkritumu konteineru uz divām vai trim mājsaimniecībām, sadalot izmaksas savā starpā. Šāda pieeja ir piemērota tiem, kuri vēlas šķirot, taču konkrētajā brīdī nerada pietiekamu daudzumu bioatkritumu, lai regulāri piepildītu atsevišķu konteineru,” skaidro Rumpane.

Matemātika ir vienkārša: jo retāka ir nepieciešamība izvest nešķiroto sadzīves atkritumu konteineru, jo mazāk jāmaksā par atkritumu apsaimniekošanu. Un iegaumējiet: bioloģisko atkritumu konteineru izvešana ir būtiski lētāka, bet stikla un jauktā iepakojuma atkritumu konteinerus izved bez maksas, par baltu velti!