Darbseminārā ar namu pārvaldniekiem Rīgā aktualizē jautājumus par atkritumu apsaimniekošanu, tostarp šķirošanu

Rīgā jau otro gadu pēc kārtas norisinājās darbseminārs “Atkritumu apsaimniekotāju un namu pārvaldnieku sadarbības loma un iespējas”, kurā tikās Rīgas valstspilsētas pašvaldība, atkritumu apsaimniekotāji un namu pārvaldnieki, lai pārrunātu aktuālos izaicinājumus atkritumu apsaimniekošanā un šķirošanā. Tradīcija aizsākta 2025. gadā, apzinoties, ka tieši namu pārvaldnieki ir būtisks posms starp iedzīvotājiem, pašvaldību un atkritumu apsaimniekotājiem, palīdzot ieviest atkritumu šķirošanas prasības ikdienā.
 
Šā gada darbseminārs ir īpaši nozīmīgs, jo Rīgā ir paredzētas izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas nosacījumos – daļa izmaiņu stājās spēkā šā gada 6. martā, savukārt būtiskākās stāsies spēkā nākamā gada pavasarī. Tās paredz gan jaunie Rīgas saistošie noteikumi, gan Ministru kabineta noteikumu grozījumi par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām, visā Latvijā ieviešot vienotas piktogrammas uz atkritumu konteineriem. Izmaiņas skars gan namu pārvaldniekus un atkritumu apsaimniekotājus, gan arī iedzīvotāju ikdienas paradumus.
 
Darbseminārā piedalījās Rīgas pašvaldības teritorijā strādājoši namu pārvaldnieki, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Meģe, kā arī Rīgā strādājošie atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēji: “CleanR”, “Eco Baltia vide” un “Lautus Vide”.
 
Galvenās izmaiņas noteikumos
 
Šā gada 6. martā stājās spēkā jauni saistošie noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas nosacījumiem Rīgas valstspilsētā. Daļa izmaiņu stājās spēkā jau šajā pavasarī, piemēram, attiecībā uz minimālajām atkritumu izvešanām, tostarp šķirotajiem atkritumiem, paredzot regulāru izvešanas grafiku attiecīgo atkritumu apsaimniekošanai, kā arī noteikumus liela izmēra un mājsaimniecībā radītu būvniecības atkritumu apsaimniekošanai.
 
Tomēr būtiskākās izmaiņas stāsies spēkā no 2027. gada marta. Tās paredz stingrākas prasības atkritumu šķirošanā, atkritumu apsaimniekošanā kopumā, ieskaitot konteineru uzturēšanu sanitārā kārtībā jeb mazgāšanas biežumā, kā arī citos ar atkritumu apsaimniekošanu saistītos nosacījumos.
 
Jaunās prasības paredz, ka pie visām ēkām Rīgā, kur izvietoti nešķiroto sadzīves atkritumu konteineri, būs jānodrošina arī plastmasas, metāla un papīra atkritumiem paredzētie konteineri, kā arī pie visām dzīvojamām mājām – bioloģisko atkritumu jeb brūnie konteineri. Bioloģiski noārdāmu atkritumu gadījumā ir noteikti izņēmumi, kad tos var neizvietot: tikai tad, ja īpašumā tiek veikta kompostēšana vai tiek saņemta atbilstoša atļauja no pašvaldības.
 
Vienlaikus namu pārvaldniekiem būs jānodrošina regulāra iedzīvotāju informēšana par atkritumu izvešanas grafikiem, liela izmēra un mājsaimniecībā radušos būvniecības atkritumu nodošanas iespējām, kā arī konteineru novietņu izbūves nosacījumiem. Citu būtisko izmaiņu vidū ir noteiktais minimālais atkritumu izvešanas biežums, izvešanas laiks un dienas, konteineru mazgāšana un citi jautājumi.
 
Konteineru infrastruktūras izaicinājumi
 
Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem Rīgā ir vietas trūkums papildu konteineru izvietošanai. Lai gan plašāka infrastruktūra veicina šķirošanu, daudzviet pie daudzdzīvokļu namiem nav pietiekami plašas vietas jaunu konteineru novietošanai.
 
Seminārā tika apspriesti vairāki iespējamie risinājumi: mazāka tilpuma konteineru izmantošana, kopīgu konteineru novietņu veidošana ar blakus esošajiem īpašumiem, kā arī pazemes konteineru izbūve.
 
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Meģe atgādināja, ka Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē pieejami konteineru novietņu tipveida projekti un saskaņošanas kārtība, savukārt Īpašuma departamenta mājaslapā iespējams atrast informāciju par līdzfinansējumu novietņu izbūvei vai atjaunošanai.
 
Ja bioloģisko atkritumu konteineru izvietošana objektīvi nebūs iespējama, namu pārvaldniekam jāsazinās ar Mājokļu un vides departamentu, kas izvērtēs katru situāciju un nepieciešamības gadījumā saskaņos izņēmumus. Bioatkritumu konteinerus var neizvietot, ja īpašumā ir ierīkota bioloģisko atkritumu kompostēšanas vieta atbilstoši saistošajiem noteikumiem, savukārt par kompostēšanas faktu būs jāinformē savas zonas atkritumu apsaimniekotājs.
 
Seminārā uzmanība tika pievērsta arī konteineru tīrībai. Jaunie saistošie noteikumi paredz biežāku konteineru mazgāšanu, kas atkritumu apsaimniekotājiem būs jānodrošina bez papildu maksas. Vienlaikus iespējams pieteikt arī papildu mazgāšanas reizes par atsevišķu samaksu.
 
Īpaši aktuāls šis jautājums ir par bio atkritumu konteineriem. “CleanR” valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs norādīja, ka tīrību palīdz uzturēt biokompostējamo maisiņu izmantošana – gan pašiem atkritumiem, gan kā ieliktnim konteinerā. Siltajā sezonā ieteicams arī izvēlēties biežāku bio atkritumu izvešanu.
 
Jaunās piktogrammas un iedzīvotāju informēšana
 
Lai šķirošana kļūtu saprotamāka un vienkāršāka, visā Latvijā pakāpeniski tiks ieviestas vienotas atkritumu šķirošanas piktogrammas. Līdz 2027. gada marta beigām atkritumu apsaimniekotājiem būs jānodrošina konteineru marķējuma atbilstība jaunajām piktogrammām. Savukārt no 2028. gada augusta līdzīgas piktogrammas būs jānorāda arī uz produktu iepakojuma.
 
“Ar laiku šādas piktogrammas būs ne tikai uz konteineriem, bet arī uz iepakojuma. Tas vēl vairāk iedzīvotājiem atvieglos izpratni, kur kāds atkritumu veids ir liekams,” skaidroja “Eco Baltia vide” valdes loceklis Andris Ziemelis.
 
Kopējai iedzīvotāju informētības uzlabošanai Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģions izstrādājis arī atkritumu šķirošanas ceļvedi ar jaunajām piktogrammām un lejupielādējamu A3 plakātu.
 
Šķirošanas kvalitāte un biežākās kļūdas
 
Lai gan šķirošanas paradumi Rīgā uzlabojas, būtiska problēma joprojām ir neatbilstošs atkritumu sastāvs konteineros.
 
“CleanR” dati liecina, ka 16 % gadījumu bio konteinerā tiek izmesti neatbilstoši atkritumi. Biežākās kļūdas ir plastmasas maisi, iepakojums, papīra salvetes un dvieļi, tekstils, “bio” iepakojumi, būvgruži un tūju zari.
 
“Savukārt iepakojuma šķirošanas kvalitāte pēdējā gadā ir būtiski uzlabojusies. Salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni, par teju 63 % samazinājies stikla konteineru skaits ar neatbilstošu sastāvu, bet vieglā iepakojuma konteineru gadījumā samazinājums sasniedz ap 52 %,” ar “Lautus Vide” datu analīzi dalījās uzņēmuma pārstāve Zane Mistre.
 
Seminārā tika atgādināts arī par biežākajām kļūdām stikla šķirošanā. Stikla konteineros drīkst ievietot tikai dzērienu stikla pudeles un burkas. Citi stikla izstrādājumi, piemēram, trauki, smaržu pudelītes, logi vai spoguļi nav piemēroti pārstrādei. Tāpat stikla konteineros pudeles un burkas nedrīkst izmest maisiņos, korķīši un vāciņi ir jāizmet vieglo materiālu konteinerā, savukārt etiķetes nav nepieciešams noņemt.
 
Savukārt plastmasai, metālam, papīram paredzētajos konteineros atkritumus nedrīkst izmest aizsietos vai necaurspīdīgos maisos, jo nav iespējams pārliecināties par to sastāvu.
 
Jāpiebilst, ka jaunajā izstrādātajā atkritumu šķirošanas ceļvedī precizēts, ka līdz šim pazīstamajā vieglā iepakojuma konteinerā turpmāk drīkst izmest ne tikai plastmasas iepakojumu, bet arī plastmasas priekšmetus bez baterijām un elektronikas, piemēram, rotaļlietas, kā arī neliela izmēra metāla priekšmetus – metāla pannas, katlus, skrūves vai atslēgas, tīrus folija materiālus, laminētu papīru un dāvanu maisiņus.
 
Uzlabojumi vērojami arī tekstila šķirošanā. “Eco Baltia Vide” dati liecina, ka, salīdzinot ar 2022. gadu, tekstila šķirošanas apjoms pieaudzis par vairāk nekā 20 procentpunktiem. Tas rāda, ka iedzīvotāji izvēlas šķirot, vienlaikus to sekmē arī pieejami konteineri – tie ir viegli atpazīstami, kā arī atrodas vietās, kur ir aktīvas cilvēku plūsmas.
 
Izmaksas un ieguvumi no šķirošanas
 
Seminārā tika aktualizēts arī jautājums par atkritumu apsaimniekošanas izmaksām iedzīvotājiem.
 
Valsts politika arvien vairāk virzīta uz šķirošanas veicināšanu un poligonos noglabāto atkritumu apjoma samazināšanu. Pieaugot dabas resursu nodoklim par nešķirtiem sadzīves atkritumiem, šķirošana kļūst arī par iespēju samazināt izmaksas.
 
“CleanR” valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs norādīja, ka eksperimenti vairākās mājās parādījuši – pārejot no nešķirošanas uz aktīvu šķirošanu, rēķini samazinājušies par 30–40 %. “Dalīti šķirotos materiālus, stiklu un tekstilu izved bez maksas, bet bio atkritumus – par 40 % lētāk nekā sadzīves atkritumus. Mūsu atkritumu sastāva morfoloģija liecina, ka patlaban sadzīves atkritumu konteinerā aptuveni pusi no atkritumiem var sašķirot,” skaidroja Stankevičs.
 
Vienlaikus atkritumu apsaimniekotāji uzsvēra, ka izmaksas ietekmē arī šķirošanas kvalitāte. Ja šķirotajos atkritumos ir vairāk nekā 20 % neatbilstošu piejaukumu un māja izvēlas tos nepāršķirot, atkritumus izved kā nešķirotus un papildus tiek piemērots līgumsods. Lai mazinātu šādas situācijas, namu pārvaldnieki ir aicināti informēt iedzīvotājus par pareizu šķirošanu, kā arī izmantot iespēju pāršķirot atkritumus situācijās, kad ir konstatēts neatbilstošs sastāvs.
 
Bīstamie un liela izmēra atkritumi
 
Seminārā īpaši tika uzsvērta bīstamo atkritumu pareiza nodošana. Litija jonu akumulatori, baterijas un elektronikas ierīces nedrīkst nonākt ne sadzīves, ne šķiroto atkritumu konteineros, jo tie var izraisīt konteineru, atkritumu vedēju un šķirošanas līniju aizdegšanos vai pat sprādzienus. Šādi atkritumi jānodod tikai speciāli paredzētajos punktos, kas pieejami šķirošanas laukumos un mazumtirdzniecības vietās.
 
Tāpat Rīgā aktuāls jautājums ir liela izmēra un mājsaimniecībā radušos būvniecības atkritumu apsaimniekošana.
 
Kā skaidro Evija Meģe, daudzdzīvokļu mājās šo atkritumu izvešanas kārtību organizē mājas pārvaldnieks, vienojoties ar atkritumu apsaimniekotāju un informējot iedzīvotājus par savākšanas kārtību. Svarīgi atcerēties, ka liela izmēra un mājsaimniecībā radušos būvniecības atkritumus nedrīkst atstāt pie sadzīves atkritumu konteineriem vai citās tiem neparedzētās vietās. Tie jānovieto tikai pārvaldnieka norādītajā vietā un ne agrāk kā 24 stundas pirms plānotās izvešanas. Ja pieteikums iesniegts darba dienā līdz plkst. 12.00, atkritumi tiek izvesti trīs darba dienās, savukārt, ja pieteikums iesniegts pēc plkst. 12.00, – četrās darba dienās.
 
Uzņēmumi atgādina, ka liela izmēra un mājsaimniecībā radušos būvniecības atkritumu izvešanu var pieteikt gan namu pārvaldnieki, gan iedzīvotāji, sazinoties ar atkritumu apsaimniekotāja klientu apkalpošanas centru vai pašrocīgi klientu pašapkalpošanās portālā. Vienlaikus liela izmēra atkritumus un būvgružus var nodot šķiroto atkritumu laukumos. Jāuzsver, ka pagalmā novietot šos atkritumus bez saskaņojuma ar namu apsaimniekotāju nevajadzētu, jo namu apsaimniekotājam pirms tam jāvienojas par šo atkritumu aizvešanu ar atkritumu apsaimniekotāju.
 
Sadarbība un iedzīvotāju paradumi
 
Semināra dalībnieki vienojās, ka veiksmīga pāreja uz efektīvāku un iedzīvotājiem saprotamāku atkritumu apsaimniekošanas sistēmu iespējama tikai ciešā sadarbībā starp pašvaldību, namu pārvaldniekiem un atkritumu apsaimniekotājiem.
 
Vienlaikus darbseminārā vairākkārt tika uzsvērts, ka atkritumu šķirošana vairs nav tikai vides jautājums – tā arvien tiešāk ietekmē arī iedzīvotāju izmaksas, pilsētvides kvalitāti un drošību. Tāpēc būtiska ir ne tikai infrastruktūras attīstība un vienotas prasības, bet arī skaidra, regulāra un saprotama komunikācija ar iedzīvotājiem.
 
Darbsemināra noslēgumā namu pārvaldnieki varēja saņemt individuālas atbildes uz sev aktuāliem jautājumiem, savukārt pēc pasākuma visiem dalībniekiem tika nosūtīts semināra ieraksts, prezentācijas materiāli un dažādi noderīgi materiāli.
 
Noderīgas saites namu pārvaldniekiem un iedzīvotājiem:

Tuvākās publiskās dalītās savākšanas vietas www.skiroviegli.lv 
Jaunais šķirošanas ceļvedis https://www.riga.lv/lv/atkritumu-skirosanas-celvedis
Rīgas valstspilsētas pašvaldības saistošie noteikumi ar jaunajiem grozījumiem: https://likumi.lv/ta/id/366864-par-sadzives-atkritumu-apsaimniekosanu-rigas-valstspilsetas-pasvaldibas-administrativaja-teritorija
Atkritumu konteineru novietņu tipveida projekti https://www.rdpad.lv/atkritumu-konteineru-novietnes/
Informācija par līdzfinansējumu atkritumu konteineru novietņu izbūvei vai atjaunošanai Rīgā https://atjauno.riga.lv/
Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumos Nr. 788 “Noteikumi par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām” https://likumi.lv/ta/id/361923-grozijumi-ministru-kabineta-2016-gada-13-decembra-noteikumos-nr-788-noteikumi-par-atkritumu-savaksanas-un-skirosanas-vietam-