Informācijas sadrumstalotība kavē šķirošanas kvalitātes uzlabošanos Latvijā

Lai arī vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka informācija par atkritumu šķirošanu ir pieejama, tās sadrumstalotība un pretrunīgums kavē praktisku rīcību – Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) dati  rāda, ka nešķiroto atkritumu plūsmā joprojām lielāko daļu veido sadzīves atkritumi, ko varētu pārstrādāt vai reģenerēt, tādejādi atgriežot resursus atkārtotā apritē un samazinot izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu, informē atkritumu šķirošanas uzņēmums “CleanR” un ražotāju atbildība sistēmas uzņēmums “Zaļā josta”.

Jaunākā “Norstat” aptauja rāda, ka cilvēki zināšanas par šķirošanu galvenokārt meklē internetā, plašsaziņas līdzekļos vai sagaida no sava nama apsaimniekotāja, taču informācijas dažādība nereti apgrūtina tās uzticamību.

Lai šo problēmu mazinātu, “CleanR” kopā ar “Zaļo jostu” izveidojis jaunu vides izglītības platformu videspratiba.lv, kurā vienuviet apkopota praktiska un aktuāla informācija par pareizu šķirošanu un ilgtspējīgu dzīvesveidu.

Tirgus izpētes datu vācēji “Norstat” šī gada martā aptaujāja 1002 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem visos Latvijas reģionos par viņu pieredzi attiecībā uz atkritumu šķirošanas informāciju.

Taujāti par to, kā pašlaik iegūst uzticamu informāciju par pareizu šķirošanu un kā dzīvot videi draudzīgāk, respondenti norādīja, ka paši meklē internetā (29 %), no plašsaziņas līdzekļiem (24 %), pie sava nama apsaimniekotāja (19 %), no jomas ekspertiem televīzijā, radio, laikrakstos, žurnālos un citos kanālos 17 %, sociālajos tīklos (16 %), no draugiem un paziņām (12 %), no ģimenes locekļiem (11 %), no dažādām nevalstiskajām organizācijām (9 %) un tikai 2 % no influenceriem un slavenībām.

“Mēs redzam, ka informācijas meklēšana notiek daudz un dažādos kanālos. Tas ir gan laikietilpīgi, gan arī mēdz gadīties, ka avoti satur novecojušu un pretrunīgu informāciju. Atkritumu apstrādes tehnoloģijas mainās un līdz ar to var mainīties arī tas, ko drīkst vai nedrīkst izmest konkrētajā atkritumu konteinerā. Piemēram, ja kādreiz čipsu  pakas, olu iepakojumu vai tetrapakas nedrīkstēja mest vieglā iepakojuma konteinerā, tad tagad tā jau vairs nav,” skaidro “CleanR” sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.

“CleanR” sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja norāda, ka šis ir viens no iemesliem, kāpēc atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums kopā ar ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumu “Zaļā josta” nule izveidojuši un publiskojuši vides izglītības platformu videspratiba.lv, pārņemot daļu no informācijas, kas iepriekš bija pieejama vietnē atkritumi.lv.

Tajā vienuviet apkopota informācija ne tikai par pareizu atkritumu šķirošanu, bet arī kā atpazīt zaļmaldināšanu, kā strādā aprites ekonomika un kā jau no mazotnes bērniem ieviest videi draudzīgākus ikdienas paradumus.

“Otrs iemesls šādas platformas radīšanai ir proaktīva mudināšana uz rīcību, jo ne velti tās sauklis ir “saproti – proti”. Mūsu jaunākās aptaujas dati rāda, ka 28 % iedzīvotāju atzīst, ka informācijas par pareizu atkritumu šķirošanu ir pietiekami daudz, vēl 31 % norāda, ka informācija daļēji pietiek. Taču realitāte ir tāda, ka no atkritumu poligonos nonākušajiiem atkritumiem gadā 313,5 tūkstoši tonnu ir derīgi atkārtotai izmantošanai, rāda LASUA dati. Tas nozīmē, ka par šķirošanu it kā zinām, taču līdz rīcībai vēl mazliet pietrūkst,” saka “Zaļās jostas” vides izglītība speciāliste Elīna Sprūde-Nesenberga.

Jāpiebilst, ka vien katrs piektais jeb 20 % aptaujāto novērtēja, ka viņiem pietrūkst informācijas par pareizu atkritumu šķirošanu.

Vides izglītības platformas videspratiba.lv mērķis ir kļūt par uzticamu informācijas avotu pareizai atkritumu šķirošanai, ilgtspējīgai rīcībai ikdienā un zaļmaldinašanas jautājumos.

Sadaļā par atkritumu šķirošanu skaidri aprakstīts, kā pareizi nodot stikla iepakojumu, kā rīkoties ar bioloģiskajiem atkritumiem, lai tie nenonāktu kopējā sadzīves atkritumu plūsmā, un kā pareizi atbrīvoties no būvniecības atkritumiem jeb būvgružiem.

“Caur vienkāršu skaidrojumu vēlamies uzsvērt, ka šķirošana pati par sevi nav sarežģīta, ka tas ir pa spēkam ikvienam,” tā Sprūde-Nesenberga.

Tāpat šajā platformā turpmāk atrodama interesentu iecienītā atkritumu pieņemšanas laukumu Latvijas karte, kas līdz šim bija pieejama portālā atkritumi.lv. Kartes datus nodrošina un ikdienā uztur Valsts vides dienests.

Savukārt sadaļā par zaļmaldināšanu analizēti reāli piemēri, kā uzņēmumi izmanto maldinošus ekomarķējumus un frāzes, lai radītu ilūziju par ilgtspējību. Platformas apmeklētāji var iepazīties ar kontrolsarakstu, kas palīdzēs kritiski izvērtēt preču un pakalpojumu “zaļos” apgalvojumus. Tāpat šajā sadaļā ir apkopoti dažādi sertificētu eko marķējumu attēli.

Īpaša uzmanība veltīta bērnu un jauniešu izglītošanai, piemēram, organizējot šķirošanas meistarklases vai “Zaļās jostas” skolu akciju “Tīrai Latvijai”. Šajā sadaļā arī iespējams iegūt lejuplādējamus praktiskus materiālus darbā ar skolēniem tieši par atkritumu šķirošanas tematiku.

“Ar šo iniciatīvu tiek sperts solis pretī skaidrākai, pieejamākai un uzticamākai informācijai par videi draudzīgu dzīvesveidu. Apmeklējot www.videspratiba.lv, ikviens var atrast praktiskus padomus un skaidrojumus, kas palīdzēs pieņemt videi draudzīgākus lēmumus ikdienā,” saka Liene Rumpane.