Divu nedēļu ģimenes galds miskastē. Kā izmest mazāk pārtikas?

Viena Latvijas iedzīvotāja gadā atkritumos izmestā pārtika varētu divas nedēļas pabarot piecu cilvēku ģimeni. Kamēr pārtikas cenas turpina kāpt, katrs izmestais produkts nozīmē zaudētu naudu, izšķiestus resursus un lieku slogu videi.

Pērn Latvijā radīti vairāk nekā 269 tūkstoši tonnu pārtikas atkritumu – vidēji 144 kilogrami uz cilvēku, liecina projekta “LIFE IP – Atkritumi kā resursi Latvijā” dati. Lielākā daļa rodas mājsaimniecībās – 160 tūkstoši tonnu jeb 85,8 kilogrami uz iedzīvotāju, un šis apjoms kopš 2020. gada pieaudzis par trim kilogramiem.

“Atkritumos izmestā pārtika ir ne tikai velti iztērēta nauda, bet arī velti izšķiesti citi, ražošanā izmantotie resursi, kā piemēram, ūdens, elektrība, darbaspēks un citi. Turklāt nepareizi izmesti pārtikas produkti turpina audzēt atkritumu kalnus poligonā un arī ir dārgāk mūsu maciņam,” komentē atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “CleanR” valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs.

Nule, 29. septembrī, atzīmētā Starptautiskā pārtikas zuduma un pārtikas atkritumu izpratnes veicināšanas diena ir lielisks brīdis sev pajautāt – ko es varu darīt labāk?

Plāno ēdienreizes

Pārtikas tehnoloģe, kulināre un recepšu bloga “Family Feast” autore Ārija Avota kā vissvarīgāko aspektu uzsver ēdienreižu plānošanu. Var izveidot aptuvenu vai detalizētu plānu gan nedēļai, gan dažām dienām – jāizvēlas sev piemērotākā pieeja. “Reizēm varbūt labāk likt grozā mazāk un trūkstošo pēcāk nopirkt, nekā iegādāties par daudz, kas var aiziet postā,” viņa norāda.

Izvirzi nedēļas ēdienkartes “zvaigzni”

Speciāliste iesaka nedēļas beigās saplānot nākamās ēdienreizes un izvēlēties vienu “zvaigzni” – ēdienu, kas dominēs. Piemēram, Boloņas mērci var pagatavot lielākā daudzumā: daļu sasaldēt, daļu turēt ledusskapī. Vienu dienu to pasniedz ar spageti vai rīsiem, citu – ar krāsnī ceptiem kartupeļiem, vai pārvērš burgerī ar kāpostu salātiem.

Nākamajā nedēļā “zvaigzne” var būt, piemēram, lēni sautēts un plucināts tītars vai cūkgaļa, ko pievieno mērcei un pasniedz ar dažādiem piedevām – kartupeļiem, kuskusu, pastu vai salātiem.

Plānošana un iepriekš sagatavoti ēdieni īpaši noder ģimenēm ar bērniem – ēst gatavot kļūst vieglāk, ātrāk un bērni var darīt to paši.

Seko līdzi derīguma termiņiem

Derīguma termiņus ir jāievēro. Turklāt “ieteicams līdz” un “izlietot līdz” nav viens un tas pats. “Ieteicams līdz” norāda minimālo derīguma termiņu, pēc kura beigām pārtiku aizvien drīkst lietot, taču tās smarža vai garša, iespējams, nebūs tik laba kā iepriekš. Savukārt “izlietot līdz” nozīmē, ka produktu nedrīkst lietot uzturā pēc termiņa beigām – pat, ja tā smarža un garša ir šķietami laba.

Pārtiku izkārto tā, lai vecākie produkti vienmēr būtu priekšpusē, bet jaunākie – aizmugurē. Tas palīdzēs neatstāt kādu jogurta trauciņu vai sieru “aizmirstībā” līdz pat derīguma termiņa beigām. 

Zini, ko un kā glabāt

Lielākajai daļai augļu un dārzeņu nevajadzētu atrasties vienā traukā, jo, piemēram, āboli un banāni izdala etilēnu – gāzi, kas paātrina citu produktu bojāšanos. 

Kartupeļus jāglabā tumšā vietā, citādi tie kļūst zaļi, kas var liecināt par indīgas vielas – solanīna – izdalīšanos. Jāpiebilst, ka sīpoli un kartupeļi nav saticīgākie kaimiņi. Kartupeļi sīpolu tuvumā sāk ātrāk dīgt. Turklāt kartupeļus un sīpolus nevajadzētu turēt ledusskapī. Kartupeļi sāk ātrāk dīgst, kļūst saldāki un cepot var vieglāk piedegt, savukārt sīpoli ledusskapja mitrajā vidē kļūst mīksti un var sākt pelēt.

Uzglabāšanas trauciņi – ēdiena labākais draugs

Lai ēdiens saglabātos svaigs un garšīgs pēc iespējas ilgāk, speciāliste iesaka izmantot noslēgtus plastmasas vai stikla traukus. Avota skaidro, ka zaļie salāti pēc iepakojuma atvēršanas ātri savīst, bet, ja tos nomazgā, nosusina un ievieto kastītē ledusskapī, tie saglabājas kraukšķīgi pat līdz piecām dienām. Tas attiecas arī uz dārzā plūktiem salātiem – rukolu var uzreiz izmantot omletē, salātos vai uz maizes.

Noslēgti trauciņi der arī konservētam tuncim – tas saglabā garšu un pasargā ledusskapi no specifiskā aromāta. Tajos var glabāt iesāktos dārzeņus, kas tādejādi ilgāk paliek svaigi.

Saldētava – uzticams palīgs

Pārtikas tehnoloģe iesaka pārtiku droši uzglabāt arī saldētavā. Piemēram, tomātu pastu pēc atvēršanas var sadalīt ledus gabaliņu formiņās un sasaldēt – vēlāk tos ērti pievienot gatavošanai, un produkts nebojājas. Saldēt var arī gaļu, zivis (arī kūpinātas), konditorejas izstrādājumus, zupas un buljonus. Svarīgi gaļu un zivis atkausēt ledusskapī, lai tās nekļūtu ūdeņainas.

Ieteicamais uzglabāšanas laiks saldētavā ir apmēram trīs mēneši, bet ledusskapī jāseko līdzi produktu termiņiem, izskatam un smaržai. Arī maizi var sasaldēt un vēlāk ievietot tosterī – tā kļūs silta, garda un veselīgāka, jo grauzdētu maizi organismam ir vieglāk pārstrādāt.

Regulāri iztukšo ledusskapi

Lai samazinātu pārtikas zudumus, noder pieeja – vispirms izlietot ledusskapī esošos produktus, tikai tad pirkt ko jaunu. Ja trūkst ideju, receptes var atrast internetā vai pavārgrāmatās. Tiešsaistes rīki, piemēram, supercook.com, myfridgefood.com, realfood.tesco.com un reciperadar.com, piedāvā receptes pēc pieejamajām sastāvdaļām, ļauj plānot maltītes un veidot iepirkumu sarakstu.

Ēdienreižu plānošanā var palīdzēt arī mākslīgais intelekts – piemēram, chatgpt.com, dishgen.com un letsfoodie.com.

Ja pārtiku izmet, tad jāšķiro!

Ja pārtika sabojājas, svarīgi to pareizi izmest un šķirot, uzsver “CleanR”. Pārtikas atkritumi jāizmet BIO konteinerā vai, privātmājās, – var arī kompostēt. BIO konteinerā drīkst mest virtuves atkritumus – dažādus graudaugus, miltus un to izstrādājumus, cietos piena produktus (sieru, biezpienu u.tml.), sautējumus, dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus, olas, čaumalas, augļu un dārzeņu mizas, tējas un kafijas biezumus –, taču bez iepakojuma.

“Katrs šķirotais kilograms nozīmē mazāku vides piesārņojumu un iespēju pārvērst atkritumus vērtīgos resursos. Tas ir solis uz apritīgāku ekonomiku un dzīvesveidu, kurā ieguvēji esam gan mēs paši, gan vide,” uzsver Stankevičs. 

Pareizi šķirojot bioloģiskos atkritumus, var pasargāt arī savu maciņu, jo tā samazinās sadzīves atkritumu konteinera apjoms. Turklāt bioloģisko atkritumu izvešana ir par 40% lētāka, nekā nešķirotajiem sadzīves atkritumiem.

Bioloģisko atkritumu šķirošana Latvijā ir obligāta jau no 2024. gada. Tomēr pētījums projektā “LIFE IP – Atkritumi kā resursi Latvijā” rāda – tikai 11,5% pārtikas atkritumu nonāk BIO konteineros un 19,4% – kompostā. Lielākā daļa jeb 51,7% aiziet sadzīves atkritumos, veidojot poligonos kalnus. Vēl 17,4% tiek noskaloti kanalizācijā, kur tie var radīt aizsprostojumus, apgrūtināt attīrīšanu un piesārņot ūdeņus.

Eļļa nav bioloģiskie atkritumi

Eļļa nav bioloģiski noārdāmie atkritumi. Cepšanā vai fritēšanā izmantotā pārtikas eļļa jāielej noslēgtā plastmasas vai stikla pudelē vai arī burkā, ko var nogādāt kādā no šķirošanas laukumiem. Nodoto eļļu vēlāk pārstrādā biodīzeļdegvielā, tāpēc tai nedrīkst būt ūdens vai ēdiena pārpalikumu piejaukumi.

Uzziņai

Ko vēl drīkst izmest BIO konteinerā? Vecos augus un puķes, nopļauto zāli, koku lapas un krūmu zarus ne garākus par diviem metriem un diametrā līdz 50 centimetriem.

Nedrīkst izmest: sadzīves atkritumus, akmeņus un smiltis, mājdzīvnieku izkārnījumus un pakaišus, pelnus un ogles, tūjas, kā arī gatavošanā izmantoto eļļu.