Bioloģisko atkritumu šķirošana praksē – tas ir vieglāk, nekā šķiet!

No 2024. gada 1. janvāra bioloģiski noārdāmu jeb bio atkritumu šķirošana Latvijā būs obligāta. Kaut arī ir novērojams iedzīvotāju intereses pieaugums un pamazām palielinās pagalmu skaits, kuros ir uzstādīti brūnie konteineri, pagaidām bio atkritumu šķirošana notiek kūtri un šajos konteineros nonāk arī neatbilstošs saturs, informē “CleanR” Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.

Viņa stāsta, ka pat Rīgā un Pierīgā, kur bio atkritumus šķiro aktīvāk, salīdzinot ar pārējo Latviju, brūno konteineru aizpildījums lielākoties nav lielāks par 50%, izņemot gadījumus, kad mājā dzīvo tiešām aktīvi šķirotāji.

“Ņemot vērā, ka jebkuras pārmaiņas un jauni ieradumi prasa laiku, mēs apkopojām svarīgākos ieteikumus efektīvai bio atkritumu šķirošanai, lai rēķini par atkritumu apsaimniekošanu kļūtu mazāki un samazinātos arī poligonā aprakto atkritumu daudzums. Šķirojot bio atkritumus, tos var izmantot kā vērtīgu resursu siltuma un gāzes ražošanai, kā arī kompostam,” skaidro Rumpane.

No 2024. gada bio atkritumu izvešanas tarifs kļūs vēl lētāks

Bio atkritumu izvešanas tarifs šobrīd ir par 20% lētāks nekā sadzīves atkritumu izvešanas maksa, un no 2024. gada tas kļūs vēl izdevīgāks, proti, par 40% lētāks. Bio atkritumi veido ap 30% līdz 40% no kopējās sadzīves atkritumu masas, tāpēc, tos nodalot no pārējiem atkritumiem, iedzīvotājiem ir iespēja samazināt savu rēķinu.

Nereti cilvēki domā, ka, uzliekot bio konteineru, atkritumu izvešana kļūst dārgāka. “Šāds priekšstats var rasties, ja atkritumi netiek šķiroti pareizi. Katru atkritumu veidu izved atsevišķi. Ja noteiktajā dienā ir plānots izvest bioloģiskos atkritumus, taču tiek konstatēts, ka tajā ir tik liels neatļauto atkritumu piejaukums, ka tie drīzāk ir sadzīves atkritumi, tad rēķinā tiek iekļauta šī reize, kad izvešana nav izdevusies. Nepareizi sašķirotie bio atkritumi tiek izvesti atbilstoši sadzīves atkritumu tarifam,” saka Rumpane.

Dzīvokļiem ir speciālas mazās tvertnes

Pārtikas atliekām ideālā gadījumā būtu jānonāk komposta kaudzē, lai tās var pārvērsties par dārznieka “melno zeltu”. Taču ne visiem pilsētā dzīvojošiem ir dārzs, kur izmantot kompostu.

Var atgriezties pie jau aizmirstas metodes, kad bioloģiskus atkritumus izmet atsevišķā spainī, ko pēc iztukšošanas nes atpakaļ mājās, izskalo un lieto atkal. Modernāka metode ir veikalos iegādājama speciāla kompakta tvertne bio atkritumiem, kuru ērti novietot virtuvē. Tajā var ieklāt kompostējamo maisiņu, viegli atdalīt un uzglābāt bio atkritumus pirms tos izmest brūnajā konteinerā.

Drīkst izmantot papīra vai kompostējamus maisiņus

Šķirošana maisiņos, protams, šķiet ērtāka, taču jāatceras, ka brūnajā bio atkritumu konteinerā drīkst izmest tikai bio kompostējamos vai papīra maisiņos. Nedrīkst izmantot plastmasas jeb polietilēna maisiņus, arī papīra maisiņiem jābūt bez folija ielaidumiem un plastmasas lodziņiem.

Izvēloties šos maisiņus, ir jāpievērš uzmanība, vai tiešām tie ir kompostējami, jo uzraksts “BIO” vēl nenozīmē, ka tie sadalās. Uz maisiņa vajadzētu būt norādītam atbilstības sertifikāta numuram EN 13432:2002 un frāzei “Kompostējams produkts, kas atbilst ES normatīvajiem aktiem EN 13432”.

“Kompostējamie maisiņi kļūst aizvien pieejamāki. Tos var iegādāties gan “CleanR” klientu portālā manai.videi.lv, gan citos interneta veikalos, piemēram, Cleanliving.lv, ajprodukti.lv, cenuklubs.lv un citviet. Tāpat arī nama pārvaldnieks var izvēlēties, ka brūnajā konteinerā tiek ieklāts kompostējams maiss, kas ļauj uzturēt to tīrāku,” skaidro Rumpane.

Liela bio atkritumu daudzuma izvešana

Rudenī ierasta ir lapu grābšana, puķu dobju iekopšana, atvadoties no vecajiem, pārziedējušajiem augiem, bojāto ābolu vai bumbieru savākšana vai lielajā vējā pagalmā iepūsto zaru izvākšana. Lielu daudzumu bio atkritumu var ērti izvest Biga Bag maisos. Tos var iegādāties gan saimniecības preču veikalā, gan “CleanR” pašapkalpošanās portālā manai.videi.lv, kur uzreiz var arī pieteikt šo maisu izvešanu.

Bio atkritumu komposts

Veidojot kompostu pagalmā, vislabāk izmantot specializētās kompostēšanas kastes, kas palīdzēs paātrināt organisko vielu sadalīšanos. Tādējādi iedzīvotāji paši var sagādāt mēslojumu savam dārzam. Kompostēšanas kastes palīdzēs izvairīties no dažādu grauzēju vairošanās komposta tuvumā. 

Uzraksts “BIO” nenozīmē, ka tas ir bioloģiski norādāms

“CleanR” pārstāve dalās novērojumos, ka iedzīvotāji bio konteinerā diemžēl izmet visu, uz kā ražotājs ir pieminējis vārdu “BIO” – vienreiz lietojamās autiņbiksītes, higiēnas preces, kaķu “smiltis” u.tml.

“Tikai tāpēc, ka uz produkta norādīts, ka tas ir “BIO”, nenozīmē, ka tie ir atkritumi, kas bioloģiski noārdās,” atgādina Rumpane.

Ko drīkst mest bio konteinerā

Brūnajā jeb bio konteinerā būtu jānonāk virtuves atkritumiem un ēdiena paliekām bez iepakojuma, piemēram, dārzeņu un augļu atgriezumiem, mizām un serdēm, graudaugiem un to izstrādājumiem – maizei un konditorejai. Tāpat šajā konteinerā drīkst nonākt čaumalas, cietie piena produkti, piemēram, biezpiens un siers, kā arī kafijas vai tējas biezumi.

Pie atkritumiem, kas bioloģiski norādās, pieskaitāmi dārza atkritumi – augi un to saknes, lapas, zāle, zari, kuru diametrs nepārsniedz divus centimetrus, mulča, kā arī telpu atkritumi – telpaugi bez augsnes, novītuši ziedi.

Ko nedrīkst mest bio konteinerā

Bio konteinerā nedrīkst izmest ēdienu iepakojumā, jo šis iepakojums bioloģiski nenoārdās. Tāpēc, ja ir slinkums izņemt neizmantoto vistas gaļu no plastmasas kastītes vai žāvēto desu no vakuuma plēves, tad šiem atkritumiem “jādodas” uz sadzīves atkritumu konteineru.

Tāpat bio konteinerā nedrīkst mest “šķidrumus” – pienu, kefīru, zupu un vai citas šķidras paliekas. Arī pudeles vai pakas ar šķidrumiem nedrīkst nonākt pie bio atkritumiem.

“Nepareiza šķirošana, piemēram, ja bio konteinerā tiek izmesta teju pilna piena vai cita dzēriena paka, sabojā visus pareizi sašķirotos atkritumus. Tā viss nonāk noglabāšanai atkritumu poligonā, jo konteinera saturs nebūs derīgs tālākai pārstrādei,” saka Rumpane.

Bieži vien bio konteineri ir izvietoti arī kapos. Diemžēl nereti novērots, ka tur kopā ar lapām un zariem konteinerā nonāk arī zeme, smiltis, šķembas, būvgruži un kapos radušies pārpalikumi, piemēram, sveces, sveču trauki, mākslīgie ziedi, augu podiņi un tamlīdzīgi. Arī šie atkritumi nedrīkst nonākt bio konteineros.

Īpašs stāsts ir par tūjām, kuras teorētiski it kā būtu jāizmet bio atkritumos, tomēr to darīt nedrīkst. “Tūju un tās sugas koku vai krūmu zari dabā sadalās daudz ilgāk, jo ir izturīgi pret mitrumu, turklāt tūju sastāvā ir dažādas ēteriskās eļļas, kas negatīvi ietekmē kompostēšanās procesu. Tūjas un tās zari ir jāizmet sadzīves atkritumu konteinerā. Arī Getliņu poligonā tās netiek uzskatītas par bio atkritumiem un tiek noglabātas kopā ar citiem nepārstrādājamiem atkritumiem,” skaidro Rumpane.

Jau vēstīts, ka šā gada septembra sākumā “Getliņi EKO” sāka bio atkritumu šķirošanas kampaņu “Uzliec brūno!”, lai mudinātu namu pārvaldniekus izvietot bio atkritumu konteinerus, vēl pirms prasība ir kļuvusi obligāta.

Par SIA “CleanR”

SIA “CleanR” ir vadošais sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums Latvijā ar vairāk nekā 75 gadu pieredzi, plašu un inovatīvu pakalpojumu klāstu, tas apkalpo teju pusmiljonu klientu visā Latvijā. “CleanR” ir Ilgtspējas indeksa platīna kategorijas uzņēmums, apliecinot risku un procesu vadības atbilstību labākajai praksei. “CleanR” ir ieguvis ģimenei draudzīga uzņēmuma statusu, kas apliecina rūpes par darbinieku labbūtību. SIA “CleanR” ietilpst Latvijā vadošajā vides pakalpojumu jomas koncernā AS “CleanR Grupa”, kura uzņēmumi nodrošina vairāk nekā 40 vides pakalpojumu sadzīves un industriālo atkritumu apsaimniekošanā, otrreizējo materiālu šķirošanā un pārstrādē, kā arī telpu un pilsētvides uzkopšanas un namu apsaimniekošanas jomā.

Papildu informācijai:

Zane Plone,

AS “CleanR Grupa” sabiedrisko attiecību vadītāja

E-pasts: [email protected]

Mob. tālr.: +371 28 627 003