“Clean R” pārtikas atkritumu dienā aicina – pirms pērc, padomā, vai varēsi apēst; Latvijā joprojām trešā daļa no sadzīves atkritumiem ir pārtika
“Ja nevari iemācīties pirkt tik, cik spēj apēst, tad vismaz parūpējies pa to, lai neapēstā pārtika iegūst jaunu dzīvi siltumenerģijas vai vērtīga komposta veidā. Rīgā tas ir viegli izdarāms, pievienojot savas mājas adresi bioloģiski noārdāmo (BIO) atkritumu savākšanas maršrutam. Tas galvaspilsētā pieejams kopš šī gada 20. maija un ikvienam sniedz iespēju ne vien samazināt nešķiroto sadzīves atkritumu apjomu un savu rēķinu par atkritumu apsaimniekošanu, bet arī pārtikas atkritumiem dot iespēju jaunai dzīvei siltumenerģijas vai komposta veidā,” šodien, starptautiskajā pārtikas atkritumu dienā, aicina vides pakalpojumu uzņēmuma “Clean R” valdes loceklis Guntars Levics.
Šodiena, 29. septembris, visā pasaulē noteikta par Starptautisko pārtikas zudumu un pārtikas atkritumu izpratnes dienu (International Day of Awareness of Food Loss and Waste – IDAFLW), pērnā gada nogalē lēmusi Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālā asambleja.
“Ņemot vērā satraucošās statistikas tendences par aizvien pieaugošo ne vien kopējo atkritumu apjomu, bet arī atkritumos izmesto pārtiku, šī diena ikvienam varētu kalpot kā iemesls izvērtēt savu attieksmi pret pārtiku, vidi un naudu,” atzīst vides pakalpojumu uzņēmuma “Clean R” valdes loceklis Guntars Levics. Viņš turpina: “Statistikas dati liecina, ka 2019. gadā Latvijā kopējais sadzīves atkritumu apjoms bija 841 tūkstotis tonnas, kas ir vairāk nekā 7% pieaugums salīdzinājumā ar 2018. gadu. Vairāk nekā 30% no šiem sadzīves atkritumiem veido pārtika – gan tādas pārtikas paliekas kā serdes, dārzeņu mizas un līdzīgas atliekas, gan arī produkti, kas izmesti, jo sabojājušies. Secinājums viens – mēs joprojām pērkam vairāk nekā varam apēst un, vārda vistiešākajā nozīmē, naudu metam miskastē,” atzīst “Clean R” valdes loceklis.
Viņš akcentē, ka šāda attieksme rezultātā ikvienam cilvēkam izmaksā vismaz divtik vairāk, nekā tas būtu iespējams. “Pirmkārt lieka nauda tiek iztērēta veikalā, pērkot pārtiku, kas nav apēdama. Otrkārt, neapēsto metot konteinerā, palielinās kopējais sadzīves atkritumu apjoms, tātad – lielāka ir arī maksa par atkritumu apsaimniekošanu. Vismaz izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu “Clean R” ļauj samazināt, piedāvājot iedzīvotājiem uzstādīt brūnos BIO konteinerus. Maksa par BIO konteineru apkalpošanu Rīgā šobrīd ir aptuveni par 40% zemāka nekā nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifs. Turklāt, izvēloties bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanu, ikviens var būt drošs, ka brūnajā BIO konteinerā izmestā pārtika iegūs jaunu dzīvi siltumenerģijas vai komposta veidā. Te gan būtiski atzīmēt, ka tālākai pārstrādei tiek nodoti tikai pareizi sašķiroti bioloģiski noārdāmie atkritumi – tiklīdz konteinerā iemesti arī polietilēna maisiņi (arī tā saucamie BIO maisi un BIO pamperi), stikls, plastmasa un jebkādi cita veida atkritumi, biomasas pārstrāde vairs nav iespējama, ” skaidro Guntars Levics.
Četros mēnešos, kopš vides pakalpojumu uzņēmums “Clean R” Rīgā nodrošina bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanas iespēju, iedzīvotāju interese par pārtikas šķirošanu pieaug, tomēr aizvien pilnveidojama arī izpratne par to, kas ir un kas nav bioloģiski noārdāmie atkritumi.
“Šajā brīdī būtiskākais ir atcerēties, ka brūnajā BIO konteinerā varam droši mest visus augu valsts atkritumus, kas var izaugt dabā – augļus, dārzeņus, kafijas un tējas biezumus, lapas, zāli, ziedus, augu saknes, nelielus zarus un mulču, bet uzmanīgākiem jākļūst, kad izmetam dzīvnieku valsts izcelsmes produktus. Piemēram, BIO konteinerā nedrīkst mest ārā gaļu un zivis. Tāpat BIO konteiners nav īstā vieta neapēstām zupām, jogurtiem un krējumam – to vislabāk ir noskalot kanalizācijā, bet BIO konteinerā jāatceras mest tikai sausas pārtikas paliekas. Būtiski atcerēties, ka BIO konteinerā nekādā gadījumā nedrīkst mest maisiņus un tā saucamās BIO preces, arī biomaisiņus vai biopamperus konteinerā nemetam. Ja mājās augļus, dārzeņus, salātus un citus pārtikas atkritumus jau ierasts likt atsevišķā atkritumu maisā, pie BIO konteinera maisiņa saturs ir jāizber, bet pats maisiņš jāizmet ārā plastmasas vai kopējā sadzīves atkritumu konteinerā,” skaidro Guntars Levics.
Latvijā no kopējā sadzīves atkritumu apjoma bioloģiski noārdāmi un tiem līdzvērtīgie atkritumi veido pat vairāk par pusi. Lielākā daļa šo atkritumu šobrīd nonāk atkritumu apglabāšanas poligonos, kas ir dārgi un videi nedraudzīgi. Sākot atbildīgāk izturēties pret paša saražotajiem atkritumiem, tostarp, apdomīgāk arī iepērkoties, ikviens var likt arī savu artavu kopējā atkritumu apjoma samazināšanā un videi draudzīgākā dzīvošanā. Atzīmējot starptautisko pārtikas atkritumu dienu, noslēgumā Guntars Levics aicina: “Pirms pērc – padomā, vai varēsi arī apēst!”.
