AKTUĀLI

Baltijā lielākā atkritumu šķirošanas rūpnīca 5 gados apstrādājusi vairāk nekā 1,2 miljonus tonnu atkritumu; atkritumu apjomi turpina palielināties

26.10.2020

Baltijā lielākās atkritumu šķirošanas rūpnīcas “Vides resursu centra” (VRC) viena darba gada bilancē ir teju 260 tūkstoši tonnu priekššķirotu atkritumu. No tiem otrreizējai pārstrādei izdodas atšķirot gan dažāda veida iepakojumus, gan melnos un krāsainos metālus, kā arī “izķert” bīstamos atkritumus – akumulatorus, riepas, baterijas un pat sprādzienbīstamus priekšmetus, kas īpaši aktuāli ir pēc jaungada uguņošanu laika. VRC darbs ļauj samazināt poligonā noglabājamo atkritumu daudzumu, tomēr kopējais atkritumu apjoms turpina palielināties. Šodien, 26. oktobrī, aprit 5 gadi, kopš poligona “Getliņi” teritorijā darbu uzsāka VRC.

VRC atkritumu šķirošanas rūpnīcā nonāk visi rīdzinieku un Pierīgas iedzīvotāju radītie atkritumi, kas izmesti nešķiroto sadzīves atkritumu konteineros. Rūpnīcā tiek paveikts tas darbs, ko iedzīvotāji aizvien veic kūtri – tiek atšķirots materiāls, kas vēl izmantojams otrreizējai pārstrādei, bet nepārstrādājamais tiek sagatavots noglabāšanai atkritumu poligonā. 

Piecos darba gados VRC kopumā ir pāršķiroti vairāk nekā 1,2 miljoni tonnu atkritumu. Lielāko apjomu atdalīto atkritumu šķirošanas rūpnīcā veido bioloģiski noārdāmi (BIO) atkritumi, kā arī dažāda veida iepakojums un metāls, kam specifikas dēļ ir ierobežotas pārstrādes iespējas. Taču vēl joprojām kopā ar nešķirotajiem sadzīves atkritumiem VRC šķirošanas līnijās nonāk arī baterijas, automašīnu riepas un rezerves daļas, būvgruži, elektropreces un līdzīgi atkritumi, kuriem būtu jānonāk specializētajos savākšanas punktos un šķirošanas konteineros. “Clean R” dzeltenos konteinerus plastmasas, kartona un metāla iepakojumam, kā arī zaļos – stikla burkām un pudelēm – apkalpo bez maksas, tomēr diemžēl ne visi iedzīvotāji šo iespēju izmanto.

“2015. gadā, uzsākot darbu, nopietnu problēmu radīja sadzīves atkritumu konteineros izmestās automašīnu riepas, pat auto rezerves daļas un virsbūves detaļas. Pirmkārt, riepas ir bīstamie atkritumi, un tās nedrīkst mest sadzīves atkritumos. Otrkārt, ja pirms nokļūšanas uz kopējās atkritumu šķirošanas līnijas darbiniekiem neizdevās riepas atšķirot, tās radīja sablīvējumus iekārtās, izraisot nevajadzīgi biežus remontus un dīkstāves. Nopietnas problēmas  radīja un vēl joprojām rada arī izmestie viegli uzliesmojošie materiāli un šķidrumi, kas presēs un atkritumu “malējos” pat uzliesmo. Bīstamas situācijas izraisa sadzīves atkritumu konteineros izmestie neizlietotie pirotehnikas izstrādājumi, kas mēdz uzliesmot šķirošanas procesa laikā. Tā kā šķirošanas process ir pilnībā automatizēts un netiek izmantots cilvēku roku darbs, visas bīstamās situācijas esam spējuši kontrolēti novērst bez kaitējuma savu darbinieku veselībai, tomēr katra no šīm situācijām uzskatāmi demonstrē to, cik liela atbildība par radīto atkritumu tālāku apsaimniekošanu gulstas uz katru no mums,” uzsver VRC ražošanas vadītājs Kristaps Balodis.

Piecu gadu garumā VRC ir kāpināta spēja atšķirot otrreiz izmantojamos materiālus, un ir radīti inovatīvi risinājumi atšķirotā materiāla tālākai pārstrādei. Tomēr joprojām vērojama tendence, ka kopējais sadzīves atkritumu apjoms turpina palielināties un aizvien pārāk liels īpatsvars atkritumu ir jānoglabā poligonā.

“Mēs pērkam vairāk, nekā varam apēst. Iepakojam katru banānu un ābolu savā plastmasas maisiņā, un tad gan neapēsto pārtiku, gan maisiņus metam ārā. Katru gadu kopējais atkritumu apjoms turpina palielināties, sabiedrība joprojām atkritumus šķiro kūtri un pārāk daudz naudas burtiski izmet sadzīves atkritumu konteineros. Varam vien atkal un atkal iedzīvotājus aicināt iesaistīties atkritumu šķirošanā, pieteikt dalīti vākto atkritumu konteinerus un šķirot arī privātmāju apkaimēs. Tas ir arī efektīvākais veids, kā samazināt izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu,” norāda K. Balodis.

Turpinot iedzīvotāju izglītošanas darbu, VRC rūpnīcā nebeidzas arī inovatīvu risinājumu ieviešana, lai sadzīves atkritumus šķirotu vēl efektīvāk un atšķiroto materiālu izmantotu tālākai pārstrādei, bet poligonā noglabājamo atkritumu apjomu – samazinātu. 

Uzsākot darbu 2015. gada oktobrī, “Vides resursu centrs”, vides pakalpojumu uzņēmuma “Clean R” grupas uzņēmums, atdalīja tikai bioloģiski noārdāmos (BIO) atkritumus, visa veida plastmasas atkritumus, kā arī melno un krāsaino metālu. Savukārt 2016. gadā VRC no atšķirotiem iepakojuma maisiņiem, papīra un citiem viegliem materiāliem sāka apgūt augstas kvalitātes kurināmā ražošanu, kas paredzēts specializētām krāsnīm cementa rūpnīcās. 

“Jau pirms četriem gadiem sākām apgūt tehnoloģijas, kā atkritumus varam pārstrādāt SRF (no angļu – Solid Recovered fuel jeb NAIK (no atkritumiem iegūts kurināmais)) ražošanai. Tas ir komplicēts, noteiktām kvalitātes prasībām atbilstošs kurināmā materiāls, kas sastāv galvenokārt no polimēru iepakojuma, piemēram, plastmasas maisiņiem, plēvēm un cita veida polimēru atkritumiem, kā arī piesārņota papīra un citiem vieglās frakcijas atkritumiem, kuri nav piemēroti pārstrādei, jo ir vai nu pārāk piesārņoti, vai veidoti no vairākslāņu materiāliem, kurus praksē neviens nepārstrādā. Šāds kurināmais ir izmantojams tikai speciālās krāsnīs ražošanas procesa nodrošināšanai. Latvijā NAIK krāsnis šobrīd ir tikai “Schwenk Brocēnu cementa rūpnīcai”, kuras vajadzībām VRC arī ražo šo kurināmo,” situāciju skaidro vides pakalpojumu uzņēmuma “Clean R” valdes loceklis Guntars Levics.  

“Četru gadu laikā esam būtiski kāpinājuši šī materiāla ražošanu, tomēr aizvien strādājam, lai gala produktu ražotu vēl augstvērtīgāku. Te viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir augstais mitrums, kas Latvijas klimatiskajos apstākļos ir ievērojams, bet kurināmā kvalitātei – kritisks rādītājs. Iedomāsimies, cik neefektīvi būtu kurināt krāsni ar slapju malku – tas ir viens no iemesliem, kādēļ atkritumu tvertnes ir jātur aizvērtas. Perspektīvā Latvijā ir nopietni jādomā par atkritumu dedzināšanu, jo šobrīd nepastāv tehnoloģiskie risinājumi, lai tikai ar šķirošanu un pārstrādi sasniegtu ambiciozos atkritumu pārstrādes mērķus, kurus mums ir izvirzījusi Eiropas Komisija – 2035. gadā apglabāt drīkstēs tikai 10% no kopējā saražotā atkritumu apjoma,” papildina G. Levics. Viņš informē, ka papildu darba virziens ir saistīts ar stikla iepakojuma šķirošanu, būtisks darbs tiek ieguldīts arī BIO atkritumu atšķirošanā – gan šķirošanas rūpnīcā, gan pie iedzīvotājiem, uzstādot konteinerus šķirotā sausā iepakojuma, stikla un BIO atkritumu dalītai vākšanai. Iedzīvotājiem jāpierod, ka bioloģisko atkritumu šķirošana mājās, lai gan ir pilnīgs jaunums, tomēr ir uz palikšanu. 

Pēc šķirošanas “Vides resursu centrā” plastmasa, papīrs, kartons tiek izmantots vai nu SRF ražošanā, vai nodots pārstrādei, kurpretim atdalītie BIO atkritumi tālāk tiek nodoti “Getliņiem” biogāzes ražošanai. Savukārt atdalītie melnie un krāsainie metāli nonāk metāla pārstrādes uzņēmumos, kur tos kopā ar citiem metāllūžņiem vēlreiz pāršķiro, lai pēcāk pārkausētu jaunos metāla izstrādājumos.

SIA “Vides resursu centrs” rūpnīcas projekts tapa pēc SIA “Getliņi EKO” pasūtījuma. Tas realizēts programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” aktivitātē “Dalītas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstība”.