Lai siltā laikā izvairītos no nepatīkamiem aromātiem, bioloģiski noārdāmus atkritumus ieteicams izmest BIO noārdāmā vai papīra maisiņā

Līdz ar siltāka laika iestāšanos, kad rodas vairāk dārza atkritumu, iedzīvotāji tiek aicināti ne tikai šķirot bioloģiski noārdāmus atkritumus, tādējādi samazinot arī savus rēķinus, bet pirms izmešanas brūnajā konteinerā ievietot tos bioloģiski noārdāmā vai papīra maisiņā, informēja “CleanR” Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.

Šā gada laikā atkritumu apsaimniekotājs uzstādījis gandrīz 2100 bioloģisko atkritumu jeb brūno konteineru, un pieprasījums pēc tiem turpina palielināties laikā, kad arvien vairāk pieaug dārza atkritumu – lapu, zāles, augu, to sakņu, mulčas u.c. – daudzums. Kopumā “CleanR” apkalpotajā teritorijā uzstādīti jau ap 3800 brūno konteineru.

“Viena no izplatītākajām iedzīvotāju bažām saistībā ar bioloģisko atkritumu šķirošanu ir saistīta tieši ar nepatīkamu aromātu izplatību, kukaiņu un grauzēju vairošanos, tomēr tam ir risinājums – bioloģiski degradējams vai papīra maisiņš, kurā izmest šos atkritumus. Arī šobrīd tie, kuri nešķiro, pārtikas pārpalikumus izmet sadzīves atkritumu konteinerā, bet šajā gadījumā iedzīvotāji ir pieraduši pirms tam atkritumus izmest plastmasas maisiņā, kas nodrošina gan ērtāku šķirošanu, gan izolē smakas, gan mazina žurku vai kukaiņu problēmu. Līdzīgi var būt arī ar bioloģiski noārdāmu atkritumu šķirošanu, tāpēc ir svarīgi radīt jaunus ieradumus, izvēloties atbilstošu maisiņu,” teica Rumpane.

Šobrīd bioloģiski noārdāmu atkritumu daudzums sastāda aptuveni 40% no sadzīves atkritumu apjoma. Uzsākot to šķirošanu, samazināsies sadzīves atkritumu apjoms, kā rezultātā iedzīvotāji varēs pieteikt retāku to izvešanu vai uzstādīt mazāku konteineru. Turklāt bioloģiski noārdāmu atkritumu apsaimniekošana ir par 40% lētāka nekā sadzīves atkritumu izvešana.

Brūnajā konteinerā būtu jānonāk virtuves atkritumiem un ēdiena paliekām bez iepakojuma, piemēram, dārzeņu un augļu atgriezumiem, mizām un serdēm, graudaugiem un to izstrādājumiem – maizei un konditorejai. Tāpat šajā konteinerā drīkst nonākt čaumalas, cietie piena produkti, piemēram, biezpiens un siers, kā arī kafijas vai tējas biezumi.

Pie atkritumiem, kas bioloģiski norādās, pieskaitāmi arī dārza atkritumi – augi un to saknes, lapas, zāle, zari, kuru diametrs nepārsniedz divus centimetrus, mulča, kā arī telpu atkritumi – telpaugi bez augsnes, novītuši ziedi.

Šajā konteinerā nedrīkst izmest atkritumu plastmasa maisiņā, ēdiena pārpalikumus plastmasas iepakojumā. Tāpat tajā nedrīkst liet šķidrumus, piemēram, zupu, pienu vai kefīru. Arī tūjas nedrīkst izmest brūnajā konteinerā, jo to sastāvā ir dažādas ēteriskās eļļas, kas kavē sadalīšanās procesu.

Lai pieprasītu konteineru uzstādīšanu, daudzdzīvokļu nama iedzīvotājiem jāvēršas pie sava nama pārvaldnieka. Lai tos uzstādītu, nav nepieciešama visu nama iedzīvotāju piekrišana. Tomēr, ja pēc vairākiem lūgumiem nama pārvaldnieks nav nedz izvietojis konteinerus, nedz arī sniedzis argumentētu pamatojumu, kāpēc tas netiek darīts, iedzīvotājiem ir tiesības vērsties pašvaldībā.

Savukārt privātmāju iedzīvotāji konteineru var pieteikt pašapkalpošanās platformā manai.videi.lv, rakstot uz e-pasta adresi [email protected] vai zvanot uz numuru 67111001.

“Mūsu pieredze liecina, ka atsevišķās privātmājās kaimiņi kooperējas, uzstādot vienu brūno konteineru uz divām vai trim adresēm, pēc tam proporcionāli sadalot rēķina summu. Tas ir risinājums tiem, kuri vēlas šķirot, bet konkrētā laika periodā nerada tik daudz bioloģisko atkritumu, lai piepildītu konteineru,” informēja “CleanR” pārstāve.