Latvijā ir aptuveni viens miljons tonnu azbesta saturoša šīfera

Kaut arī azbesta saturoša materiāla ražošana, izplatīšana tirgū un lietošana Eiropas Savienībā (ES) jau vairākus gadu desmitus ir aizliegta un azbesta saturoši atkritumi ir klasificējami kā bīstamie atkritumi, tie joprojām ir plaši sastopami – aplēsts, ka Latvijas mājsaimniecībās šīfera jumtu kopējais apjoms ir ap vienu miljonu tonnu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) īstenotās informatīvās kampaņas “Ļauj vecajam azbesta jumtam aizbraukt!” laikā iedzīvotāji aicināti atbildīgi atbrīvoties no mājsaimniecībā esošajiem azbestu saturošiem materiāliem atbilstoši.

Cik daudz azbesta saturoša šīfera ir Latvijā?

VARAM 2023. gada izvērtējumā par azbesta saturošu atkritumu apjomu Latvijas pašvaldībās, to apsaimniekošanas nepieciešamību un potenciālā atbalsta apmēra noteikšanu mājsaimniecībām secināts, ka Latvijā uz ēku jumtiem ir ap vienu miljonu tonnu azbesta saturoša šīfera.

Pierīgas pašvaldībās šīfera jumtu apjoms ir līdz aptuveni 10 tūkstošiem tonnu, savukārt citos novados un Latvijas lielākajās pilsētās šīfera jumtu apjoms sasniedz pat 40 tūkstošus tonnu. Vislielākais šīfera jumtu apjoms ir Rīgā un Dienvidkurzemes novadā, sasniedzot attiecīgi ap 49 un 53 tūkstošiem tonnu.

Šīfera jumta īpatsvars, kas sedz dzīvojamās mājas, ir līdzīgs visās pašvaldībās (ar atsevišķiem izņēmumiem) – ap 60% ir attiecināmi uz neapdzīvotajām mājām, ap 40% ir attiecināmi uz dzīvojamām mājām,

Azbests joprojām ir plaši sastopams uz dzīvojamo māju, saimniecības un ražošanas ēku jumtiem; ja tas ir labā stāvoklī, šīferis arvien var uz tiem palikt. Nereti azbests sastopams arī kā siltumizolācijas materiāls padomju laikā būvētajās ēkās, ūdensvados vai kā azbestcements izmantots ēku apmetumā.

Kas ir azbests?

Azbests ir dabā sastopams silikātu minerāls, un tā izmantošanas vēsture sniedzas 4500 gadu senā pagātnē. Attīstoties rūpniecībai, tika atzinīgi vērtētas tā fizikālās īpašības – mehāniska izturība, elastība, termiska noturība, salizturība, ugunsdrošība un plašas pielietojuma iespējas, turklāt tas bija salīdzinoši lēts. Tikai pēc tam, kad azbesta saturoši materiāli jau bija plaši izmantoti visā pasaulē, tika novērota tā negatīvā ietekme uz cilvēka veselību. Par azbesta kancerogēnajām īpašībām zinātnieki sāka brīdināt līdz ar modernās Rietumu pasaules industrializācijas uzplaukumu.

Jau vairākus gadu desmitus azbesta saturošu materiālu ražošana, izplatīšana tirgū un lietošana ES ir aizliegta.

Azbesta saturoši atkritumi ir klasificēti kā bīstamie atkritumi. Tos aizliegts likt kopā ar sadzīves vai citiem atkritumiem; tie jānodod noglabāšanai atkritumu apsaimniekošanas poligonos, lai nepiesārņotu gaisu, augsni un gruntsūdeņus ar azbesta kancerogēnām vielām, kas var nonākt cilvēka organismā un izraisīt nopietnas saslimšanas, piemēram, audzēju.

Kāda ir azbesta ietekme uz vidi un cilvēku veselību?

Azbesta šķiedras ir ļoti smalkas, tām ir kristāliska struktūra, un tieši tās ir bīstamas veselībai, jo putekļu veidā var nokļūt elpceļos. Nonākot plaušās, tās paliek plaušu audos un gadu gaitā var izraisīt nopietnas vai pat nāvējošas slimības, tai skaitā onkoloģiskas saslimšanas. Savukārt, nokļūstot uz ādas, azbesta šķiedras var radīt kairinājumu vai alerģiju. Slimību slēptais periods ilgst no 10 līdz 40 gadiem, tāpēc azbesta iedarbībai pakļautam cilvēkam būtu regulāri jāveic plaušu izmeklējumi, lai laiku uzstādītu diagnozi un uzsāktu ārstēšanu.

Daži no azbesta saturošiem materiāliem (piemēram, šīferis, azbesta saturošs linolejs un izolācijas materiāli) ir viegli uzliesmojoši. Šādu viegli uzliesmojošu materiālu degšanas procesā izdalās azbesta šķiedras, kas nonāk gaisā un rada vides piesārņojumu.

Ņemot vērā azbesta kaitīgo un kancerogēno ietekmi, veselības un vides speciālisti mudina Latvijas iedzīvotājus atbildīgi atbrīvoties no mājsaimniecībā esošiem azbesta saturošiem izstrādājumiem un nodot atkritumus noglabāšanai poligonos. Informācija par drošu darbu ar azbestu ir pieejama VARAM izstrādātajā Rokasgrāmatā darbam ar azbestu saturošiem atkritumiem.

Par iespējām nodot azbestu saturošus atkritumus var uzzināt vietnē skiroviegli.lv vai savā pašvaldībā.

Informācija sagatavota LIFE integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014) ietvaros, kas ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras.

Šī informācija atspoguļo tikai LIFE Waste To Resources IP projekta viedokli un Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra neatbild par to, kā tiek izmantota šeit paustā informācija.

Papildu informācijai:

Laila Pastare

Kampaņas “Ļauj vecajam azbesta jumtam aizbraukt!” vadītāja
Tel. +371 26188407
E-pasts: [email protected]