Kā pārtraukt cīņu ar vējdzirnavām bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanā?

Bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošana ir kritiski svarīga, lai Latvija sasniegtu ambiciozo mērķi – panākt, lai 2035. gadā poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars nepārsniegtu 10%. Šobrīd tas ir ap tuvu 70%, turklāt vairāk nekā 40% no radītajiem sadzīves atkritumiem ir bioloģiski noārdāmi.

Diskusijās un sanāksmēs bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanu pārliecinoši atbalsta ministriju un pašvaldību pārstāvji, viņiem pievienojas arī vides organizāciju aktīvisti.  Atbildību žonglēšana sākas, kad no vārdiem nonākam pie darbiem jeb namu apsaimniekotāju kā iedzīvotāju pilnvaroto pārstāvju rīcībai un cilvēku gatavībai šķirot bioloģiski noārdāmos atkritumus un regulāri tos izbērt piemājas konteinerā.

Trūkst gan konteineru, gan izpratnes par to nepieciešamību

Galvenie šķēršļi, kāpēc bioloģiski norādāmo atkritumu šķirošanas ieviešana norit tik kūtri, ir sabiedrības izpratnes trūkums un nepietiekami strikti noteikts regulējums infrastruktūras izveidē. Infrastruktūras izveidei ir nepieciešams sabiedrības pieprasījums un gatavība to izmantot, savukārt bez ērti pieejamiem konteineriem cilvēkiem nav  motivācijas šķirot. Rodas apburtais loks. Mūsu pieredze, gada garumā individuāli uzrunājot un motivējot namu apsaimniekotājus uzstādīt BIO konteinerus, liecina, ka gatavs rīkoties ir tikai katrs desmitais.

Par atkritumu apsaimniekošanu atbildīgas ir pašvaldības, tāpēc ir būtiska aktīva to iesaiste, ne vien brīvprātīgi aicinot namu īpašniekus būt atsaucīgākiem, bet attīstot arī obligātākus risinājumus. Tā, piemēram, sekmīgi varētu pārņemt Helsinku pieredzi – ja mājā ir vairāk nekā pieci dzīvokļi, bioloģisko atkritumu konteiners ir obligāts. Vai uzlikt namu apsaimniekotājam, kurš apsaimnieko vairāk nekā piecas mājas, pienākumu nodrošināt bioloģiski noārdāmo atkritumu konteineru vismaz 30% māju.

Jāapvieno spēki paradumu maiņai

Ir skaidrs, ka bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošana ir nozīmīga paradumu maiņa, kas prasa visu iesaistīto līdzdalību. Nepieciešams sadarboties, lai palīdzētu cilvēkiem saskatīt, kādi ir ieguvumi indivīdu un sabiedrības līmenī. Arguments, ka bioloģiski noārdāmu atkritumu izvešana ir par 40% lētāka nekā nešķirotu sadzīves atkritumu, vairākumam joprojām ir nepietiekams, jo šie izdevumi pret viņu kopējo budžetu ir niecīgi. Tāpēc papildus tam jārunā arī par atbildību pret vidi un ilgtspējību, resursu izlietojumu, nākamajām paaudzēm un iespēju ar savu rīcību attālināt vajadzību meklēt vietu jaunam atkritumu kalnam.

Ikvienam no mums ir jāpaskatās spogulī un jāsaprot, ka atbildība par atkritumiem, ko radām, gulstas uz katra paša pleciem. Namu un atkritumu apsaimniekotāji var tikai palīdzēt parūpēties par iespēju ērtāk un atbildīgāk izturēties pret šo resursu.  “Clean R” ir apņēmies līdz gada beigām Rīgā uzstādīt vismaz 1000 bioloģiski noārdāmo atkritumu konteineru, no kuriem sastāvu nogādās “Getliņu” poligonā, lai to pārstrādātu kompostā un biogāzē. Tie, kuriem ir iespēja, var bioloģiski noārdāmos atkritumus kompostēt, lai izmantotu telpaugu un mazdārziņu augsnes bagātināšanai. Bioloģiski noārdāmie atkritumi ir resurss, kuru nedrīkst vienkārši izmest mēslainē.