Pieredzes apmaiņas diskusija: Kā BIO atkritumus pārvērst dārznieku “melnajā zeltā”?

Bioloģiski noārdāmie jeb BIO atkritumi joprojām veido aptuveni 40% no nešķiroto sadzīves atkritumu konteinera sastāva. Tos kopā ar sadzīves atkritumiem aizved apglabāšanai poligonā, kas ne vien ir dārgāk, bet arī turpina audzēt atkritumu kalnu, strauji tuvinot brīdi, kad būs sasniegta poligona kapacitātes robeža un nāksies meklēt vietu jaunam poligonam un atkritumu kalnam.

Šķirotus BIO atkritumus var pārstrādāt vērtīgos materiālos: biogāzē, ko izmanto siltuma un elektrības ražošanai, un kompostā. Atkritumu kompostēšana dārzā ir ne vien ekoloģiski pareizākais un lētākais BIO atkritumu apsaimniekošanas veids, bet arī iecienītākais cilvēkiem, kuri šķiro BIO atkritumus savās mājās, liecina SKDS pētījums ¹. No nedaudz vairāk nekā ceturtdaļas (27%) Latvijas iedzīvotāju, kuri atzina, ka šķiro BIO atkritumus, 75% tos kompostē. Lielākais komposta veidotāju īpatsvars ir laukos – 84% no cilvēkiem, kuri šķiro BIO atkritumus, kamēr Rīgā kompostu veido 48% no šķirotājiem. Kompostu, kas ir vērtīga papildu barība augiem, ikviens var iegūt ne tikai dārzā, bet arī mājā un pat dzīvoklī. Tas nerada papildu netīrību, smakas vai milzu neērtības, kā virkne cilvēku iedomājas.

Mītu ir daudz, tādēļ vides pakalpojumu uzņēmums “Clean R” organizē pieredzes apmaiņas diskusiju “Kā BIO atkritumus pārvērst dārznieku “melnajā zeltā”?”. Tās fokusā ir dažādie veidi un pieredzes, kā no BIO atkritumiem iegūt augstvērtīgu kompostu. BIO atkritumu trūdēšanas procesā ir iesaistīti gan mikroorganismi, baktērijas un sēnītes, gan kāpuri, sliekas un citi bezmugurkaulnieki. Iespējas kompostēt ir plašas, ¬un palīginstrumentu kompostēšanai arī netrūkst.

Diskusijā ar savu pieredzi dalīsies vides pārvaldības inženiere, biedrības “Zero Waste Latvija” dalībniece Zane Gailīte, Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis Artūrs Jansons un žurnāliste, bioloģijas studente Eva Johansone, kura ir uzņēmusies to vadīt.

“Daudzi nojauš, kas ir komposts un par ko tādu ir dzirdējuši, taču tas joprojām asociējas ar laukiem un dārzkopības vagām. Sporta pils dārzu projektā vēlamies aktualizēt jautājumu par komposta izcilajām īpašībām dārzkopībām un saprotamā veidā runāt par to, kā kompostēšana tāpat kā dārzkopība ir iespējama ikvienam pilsētas centra iedzīvotājam,” stāsta Sporta pils dārzu autore Renāte Prancāne. Sporta pils dārzi šobrīd aktīvi gatavojas pirmajai dārzkopības sezonai un sadarbībā ar vides pakalpojumu uzņēmumu “Clean R” teritorijā un projekta ietvaros jau ir uzsākuši atkritumu šķirošanu un vides izglītības programmu. Daļa no programmas ir arī gaidāmā pieredzes apmaiņa, kad ikvienam būs iespējams uzzināt par labākajiem komposta veidošanas piemēriem un pieredzēm un uzdot jautājumus.

Pieredzes apmaiņas diskusijai tiešraidē varēs sekot “Clean R” Facebook lapā 31. martā plkst. 11.00 – 12.00 un portāla DELFI sadaļā Tiešraides. Ikviens diskusijas skatītājs ir aicināts uzdot jautājumus tās dalībniekiem, rakstot tos tiešraides komentāru sadaļā.

Uz tikšanos!

[1] “Clean R” pētījumu par atkritumu šķirošanu 2020. gada decembrī īstenojis pētījumu centrs “SKDS”, intervējot 1008 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.