skiro.bio baneris

Pētījums: ceturtā daļa atkritumu, kas nonāk iepakojuma konteineros Latvijā, nevar tikt pārstrādāta

22.01.2021

Vieglā iepakojuma atkritumu konteineros nonāk liels daudzums pārstrādei nenododamo atkritumu, tajā skaitā nepārstrādājama iepakojuma, liecina AS “AJ Power Recycling”, biedrības “Zero Waste Latvija” un SIA “ZAAO” kampaņas “Gudri pakot – gudri šķirot” ietvaros veiktā analīze. Lai gan tie, kas ikdienā šķiro atkritumus, ir pārliecināti par savām zināšanām*, vieglā iepakojuma (plastmasa, kartons, metāls) konteineru satura apskate liecina, ka tikai daļa no veikalos atrodamā iepakojuma, kas vēlāk nonāk atkritumu poligonā, ir pārstrādājama, turklāt to ir grūti atšķirt no nepārstrādājama iepakojuma.

Pagājušā gada rudenī pētījuma autori analizēja 112,5 kg atkritumu, kas nāca no vieglā iepakojuma jeb tā saucamajiem šķirošanas konteineriem un kurus SIA “ZAAO” reģionālā atkritumu apsaimniekošanas centra “Daibe” darbinieki bija atzinuši par nepiemērotiem nodošanai tālākai pārstrādei. Kā norāda ZAAO, ceturtā daļa (25%) vieglā iepakojuma konteineros nonākušo atkritumu nevar tikt nodoti tālākai pārstrādei. Pētījuma laikā noskaidrots, ka vairums, jeb gandrīz 80% no šiem pārstrādei nederīgajiem atkritumiem rodas tādēļ, ka iedzīvotāji konteinerā ievieto arī citas likvidējamas lietas, nevis tikai vieglo iepakojumu, bet 20% no šiem atkritumiem ir iepakojums, kas nevar tikt nodots pārstrādei.

No pārstrādei nederīgajiem atkritumiem, kas nav iepakojums, lielāko daļu sastāda tekstilatkritumi (gandrīz 30%). Tas norāda uz vairākām problēmām – gan to, ka cilvēki neizprot, kurai atkritumu kategorijai pieder tekstils, gan uz nepieciešamību pilnveidot tekstila šķirošanas sistēmu un veicināt apģērba ziedošanu. Tāpat vieglā iepakojuma atkritumu tvertnēs nonāk liels skaits celtniecības un mājokļa iekārtošanas materiālu (19,9%), dažādu automašīnu piederumu (8,9%) kā arī rotaļlietu (8,6%).

Gandrīz piektdaļu no pārstrādei nederīgajiem atkritumiem veido nepārstrādājams iepakojums. Tirgū pieejamo iepakojumu veidi mērāmi pat tūkstošos, un bieži vien nepārstrādājami iepakojumi ir vizuāli identiski pārstrādājamai alternatīvai. Tie pārsvarā ir krāsaini un caurspīdīgi cietās plastmasas iepakojumi: dažādi gaļas produktu (kūpinātas gaļas, desu u. c.), piena produktu (jogurta, krējuma u. c.), gatavo salātu trauciņi un sadzīves priekšmetu iepakojumi. Nākamā lielākā kategorija ir polimēru plēves, necaurspīdīgi uzkodu (čipsi, šokolāde utt.) multislāņu iepakojumi, kafijas, tējas maisiņu iepakojumi, sadzīves ķīmijas un dzīvnieku barības iepakojumi.

Aprites ekonomika ir viens no priekšnosacījumiem, lai mazinātu vides piesārņojumu. Lai to iedzīvinātu, ir jāveic būtiskas izmaiņas mūsu domāšanā un ikdienas paradumos – ir nepieciešams izdarīt gudrākas iepakojuma izvēles, gan no pircēju, gan uzņēmumu puses. Šī projekta mērķis ir uzsākt praktisku diskusiju par to, vai mūsu izlietotais un rūpīgi sašķirotais iepakojums patiesībā ir pārstrādājams. Mēs gribētu uzrunāt gan iedzīvotājus, gan iepakotājus, gan politikas veidotājus nopietni apdomāt, ko katrs var darīt, lai izmantotu mazāk iepakojuma un veicinātu pārstrādājamu materiālu izmantošanu produktu iepakojumos,” teic AS “AJ Power Recycling” valdes locekle Solveiga Grīsle.

“Zero Waste Latvija pārstāve” Mairita Lūse aicina domāt par iepakojumu pārstrādājamību jau no tā dizaina izveides un ražošanas brīža: “Ar atkritumiem saistītās problēmas neatrisināsim, vienkārši saliekot atkritumus pareizajos konteineros. Nepārstrādājamam iepakojumam veikalos nebūtu jābūt. Nav godīgi lūgt iedzīvotājiem kļūt par ķīmiķiem un iepakojuma speciālistiem. Šobrīd cilvēkiem, lai šķirošana rezultētos ar pārstrādi, piemēram, ir jāiegaumē, ka PET dzērienu pudeles ir pārstrādājamas, bet citi PET izstrādājumi ne, kā arī jāatšķir LDPE maizes maisiņi no PP maizes maisiņiem.”

“Esam radījuši plašu infrastruktūru šķirošanas iespēju nodrošināšanai savā darbības reģionā, tomēr, analizējot mūsu atkritumu apsaimniekošanas centrā nonākošo atkritumu frakcijas, arvien konstatējam, ka daudzus no materiālu viediem sadarbības partneri nav gatavi no mums pieņemt pārstrādei to ārkārtīgi dažādā materiālu sastāva dēļ,” norāda SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņš arī uzsver, ka šobrīd aktīvi tiek strādāts pie sadarbības partneru iesaistes, lai aktualizētu problēmu par nepārstrādājamo materiālu daudzumu un kopīgi meklētu risinājumus šai problemātikai.

Kļūdas labojot, svarīgi ir sākt nevis ar nepārstrādājama iepakojuma apjoma samazināšanu atkritumos, bet gan ar tā izskaušanu jau ražošanas procesā . Arī iedzīvotājiem būtu jāmeklē veidi, kā samazināt aiz sevis atstātā iepakojuma daudzumu un izmantot iegādāto iepakojumu atkārtoti.

* Pētījuma ietvaros veiktās aptaujas dati liecina, ka vairums iedzīvotāju ir droši par savām šķirošanas prasmēm (vidējais zināšanu vērtējums 6.7 no 10). Aptauja veikta sadarbībā ar mediju aģentūru “Mindshare” 2020. gada novembrī. Aptaujā piedalījās 515 respondenti vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ikdienā daļēji vai pilnībā šķiro atkritumus.

* Vieglā iepakojuma konteinerā ievietoto nepārstrādājamo atkritumu analīze, ziņojums 2020, autori: AS “AJ Power Recycling”, biedrība “Zero Waste Latvija” un SIA “ZAAO”.

Atsauce uz avotu: https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/petijums-ceturta-dala-atkritumu-kas-nonak-iepakojuma-konteineros-latvija-nevar-tikt-parstradata.d?id=52866383